acsUZBŪVE

  1. IEVADS

     

    1.     a. orbīta (acs ābola kaula skelets)
    2.     b. acs plakstiņi
    3.     c. konjunktīva (acs ābola gļotāda)
    4.     d. acs kustību aparāts
    5.     e. asaru aparāts

     

    IEVADS

    Spēju redzēt nodrošina redzes orgāns jeb redzes analizators. Šis ir pats svarīgākais cilvēka maņu orgāns, jo ar redzi mēs gūstam priekšstatu par priekšmetu lielumu, formu, krāsu, to savstarpējo novietojumu un tādējādi spējam orientēties telpā. Ar redzes palīdzību cilvēks nodod savu pieredzi tālāk nākošajām paaudzēm. Katram ir zināms cik lielas pūles ir nepieciešamas, lai neredzīgais iesaistītos sabiedriskajā dzīvē. Papildus tam redzei ir arī svarīga nozīme organisma vielmaiņas regulācijā, jo gaismai stimulējot noteiktas smadzeņu daļas, tiek izdalīti vairāki hormoni un tiek ietekmēta nervu sistēma.
    Redzes process ir saistīts ar vairāku acs daļu, nervu un smadzeņu vienotu darbību.

     


    1. 1.ACS ĀBOLS

    Cilvēka acs ābols ir pāra orgāns ar gandrīz sfērisku formu, tā diametrs vidēji ir 24 mm. Acs ābols atrodas galvaskausa acs dobumā jeb orbītā. Acs ābolam izšķir trīs apvalkus, kas pēc būtības ir ļoti atšķirīgi:

     

    Acs ābolu aizpilda stiklveida ķermenis, lēca un acs iekšējais šķidrums.

     

      1.      a. Apvalki:

      •         šķiedrainais apvalks.

    Šķiedrainais acs ābola apvalks sastāv no divām daļām – cīpslenes jeb sklēras, kuras blīvā un stingrā struktūra palīdz veidot un noturēt acs formu, pilda aizsargfunkciju, aiztur gaismu un caurspīdīgās radzenes, kuras gludā un izliektā virsma nodrošina gaismas iekļūšanu acī un staru laušanu.

    Cīpslene ir acs ābola ārējais apvalks, ko bieži sauc par acs "baltumu". Tā pilnībā apņem acs ābolu, izņemot pašu priekšējo polu, kur pāriet radzenē. Cīpslene ir gaismas necaurlaidīga, tādējādi nodrošinot gaismas iekļūšanu acī tikai cauri radzenei. Lai gan cīpslene ir tikai 0.5-1.0 mm bieza, tā ir stipra un izturīga. Pateicoties šīm īpašībām acij tiek uzturēta sfēriskā forma un tā tiek aizsargāta no mehāniskas iedarbības. Cīpslene galvenokārt sastāv no saistaudiem, kuros ir daudz elastīgo un kolagēna šķiedru. Cīpslenes ārējais slānis ir maigāks un cauri tamacī ienāk asinsvadi un nervi. Cīpslenes mugurējai daļai cauri iziet redzes nervs un asinsvadi. Acs mugurējā daļā cīpslenes ārējās kārtas pāriet redzes nerva apvalkā. Pie cīpslenes piestiprinās 6 acs ārējie muskuļi, kas nodrošina acu kustības.

    Radzene ir acs šķiedrainā apvalka priekšējā daļa. Tā ir viena no galvenajām acs optiskās sistēmas, jeb staru laušanas sistēmas sastāvdaļām. Radzenei ir arī aizsargfunkcija – tā aizsargā aci gan mehāniski, gan no infekcijām. Radzene ir salīdzināma ar neliela rokas pulksteņa stikliņu – tā ir caurspīdīga, sfēriska, spīdīga un ar gludu virsmu. Radzenes biezums ir no 0.4 mm  līdz pat 1.0 mm. Perifērijā radzene  pakāpeniski pāriet sklērā, veidojot puscaurspīdīgu zonu – limbu. Ja radzeni salīdzina ar pulksteņa stikliņu, tad limbu var salīdzināt ar pulksteņa ietvaru, kurā šis stikliņš ir iestiprināts. Radzenē nav asinsvadu, tāpēc tā barojas no asarām, acs iekšējā šķidruma un no limba asinsvadiem. Radzenei ir ļoti bagātīga inervācija, tāpēc jebkurš kairinājums (spilgta gaisma, pieskāriens) izraisa spēcīgu atbildes reakciju. Radzenei ir 5 slāņi:

    1) radzenes priekšējais epitēlijs, 2) priekšējā robežplātnīte jeb Baumena plātnīte, 3) radzenes stroma, 4) mugurējā robežplātnīte jeb Descemē plātnīte, 5) radzenes endotēlijs.

     

      •         asinsvadu apvalks.

    Acs ābola vidējam, jeb asinsvadu apvalkam izšķir trīs daļas:

        •                     dzīslene

        •                     varavīksnene

        •                     starene

    Dzīslene ir asinsvadu apvalka lielākā daļa (2/3 no tās), kas atrodas starp sklēru un tīkleni. Galvenā dzīslenes funkcija ir acs ābola apasiņošana. Dzīslene sastāv no smalka asinsvadu tīkla, kas piegādā 90% no acs audiem nepieciešamā skābekļa un barības vielām, kā arī aizvada no acs vielmaiņas galaproduktus. Dzīslene piedalās acs iekšējā šķidruma  attecē, kā arī neļauj atstaroties acī iekļuvušajiem gaismas stariem, tādējādi nodrošinot skaidra attēla veidošanos uz tīklenes.

    Virzienā uz priekšu dzīslene pāriet starenē jeb ciliārķermenī, kas veido 6mm platu un 0.5mm biezu noslēgtu apli. Starene ir atbildīga par acs iekšējā šķidruma sekrēciju, kā arī piedalās acs iekšējā spiediena regulācijā. Svarīga starenes daļa ir akomodācijas muskulis. Atkarībā no šī muskuļa saraušanās vai atslābšanas mainās lēcas izliekums un līdz ar to acī ienākošo staru laušanas stiprums. No starenes atiet daudzas sīkas saitītes (Cinna saites), kurās ir iestiprināta lēca.

    Varavīksnene ir asinsvadu apvalka priekšējā - redzamā daļa. Tā ir apaļa, pigmentēta plātnīte, kas atrodas starp radzeni un lēcu. Uz varavīksnenes priekšējās virsmas atrodas ļoti daudz pigmentšūnu. Šis pigments nosaka cilvēka acu krāsu. Vecumā varavīksnene daļēji zaudē savu pigmentu un kļūst gaišāka. Varavīksnene piedalās arī acs iekšējā šķidruma attecē. Varavīksnenes centrā ir apaļa atvere – zīlīte. Varavīksnenes muskuļi sarauj oties spēj izmainīt zīlītes diametru, tādējādi tiek regulēts acī ienākošās gaismas daudzums. Zīlīte atrodas nepārtrauktā kustībā, kas ir atkarīga no daudziem faktoriem. Zīlīte sašaurinās akomodējot, skatoties tuvumā, kā arī spilgtas gaismas ietekmē. Zīlīte paplašinās tumsā, kā arī sāpju un psihisku pārdzīvojumu ietekmē.

     

      •            tīklene

    Tīklene ir acs ābola iekšējais apvalks, kas izklāj aci no iekšpuses. Tīklene pie pārējām acs daļām ir nostiprināta tikai dažās vietās. Savā vietā to notur acs iekšējais spiediens. Patoloģisku stāvokļu gadījumā tīklene no savas vietas ikustās un notiek tīklenes atslāņošanās. Tīklene uztver gaismu un rada impulsus kas pa redzes nervu tiek nosūtīti uz smadzenēm un pārveidoti par attēlu. Tīklene galvenokārt sastāv no nervu audiem un to var uzskatīt par savdabīgu smadzeņu pagarinājumu. Tīkleni apasiņo blakusesošās dzīslenes asinsvadi un pašas tīklenes asinsvadi – tīklenes centrālā artērija un vēna, kas ienākot acī sazarojas.

    Gaisma tiek uztverta ar īpašām gaismas jūtīgām šūnām jeb fotoreceptoriem   - nūjiņām un vālītēm, kurās notiek gaismas impulsa pārvēršana elektriskajā impulsā. Vālītes atbild par centrālo redzi jeb redzes asumu, krāsu redzi un priekšmetu formas redzi. Nūjiņas atbild par redzi krēslā un naktī, kā arī orientāciju telpā (re dzes lauku).

    Tīklenes mugurējā polā ir redzes nerva disks – vieta no kuras sākas redzes nervs un acī ienāk tīklenes asinsvadi. Redzes nerva disks ir pati jūtīgākā vieta acī pret acs iekšējā spiediena izmaiņām. Redzes nerva diska rajonā tīklene nesatur fotoreceptorus, tāpēc to sauc arī par aklo plankumu. Normāli cilvēks šo aklo plankumu neizjūt, jo acis kompensē viena otru.Netālu no redzes nerva diska atrodas makula - neliels tīklenes padziļinājums, kurā ir tikai vālītes. Tieši makulas rajons atbild par centrālo redzi jeb redzes asumu, krāsu redzi un priekšmetu formas redzi. Lai skatoties iegūtu skaidru attēlu ir nepieciešams, lai gaismas stari fokusētos tieši uz makulas.

     

      1.         b. stiklveida ķermenis

    Stiklveida ķermenis piedalās acs ābola formas uzturēšanā un ir svarīga acs optiskās sistēmas sastāvdaļa. Stiklveida ķermenis piepilda acs ābola dobumu aiz lēcas, tā tilpums ir 4 ml. Stiklveida ķermenis sastāv no želejveida masas un diegveida skeleta. Tas ir elastīgs, tāpēc traumu gadījumā pasargā acs ābola apvalkus. Stiklveida ķermenis ir caurspīdīgs un bezkrāsains, tas nesatur nervus un asinsvadus. No visām pusēm stiklveida ķermeni apņem membrāna, cauri kurai notiek vielmaiņas procesi.

     

      1.         c. lēca

    Aiz zīlītes, starp stiklveida ķermeni un varavīksneni atrodas lēca. Tā ir caurspīdīga, abpusēji izliekta, nesatur asinsvadus un nervus. Lēcas galvenā funkcija ir staru laušana. Lēcu cirkulāri apņem Cinna saites, kas to savieno ar ciliāro (akomodācijas) muskuli. Atkarībā no šī muskuļa saraušanās vai atslābšanas mainās lēcas izliekums un līdz ar to acī ienākošo staru laušanas stiprums.

    Lēca sastāv no lēcas kapsulas un lēcas šķiedrām, kas veido lēcas masu. Lēcas kapsulas priekšējā daļā atrodas epitēlija šūnas, kas visu mūžu veido lēcas šķiedras. Vecumā šķiedras sakrājas lēcas centrā veidojot blīvāku kodolu. Tas ir fizioloģisks process, kura rezultātā samazinās lēcas elastīgums, bet neizmainās caurspīdīgums. Ar gadiem mainās lēcas ķīmiskais sastāvs, tā kļūst nedzidrāka. Jebkuru lēcas vai tās kapsulas apduļķojumu sauc par kataraktu.

     

      1.         d. acs kameras un acs iekšējais šķidrums

    Acij ir divas kameras – mugurējā un priekšējā, kurās cirkulē acs iekšējais šķidrums. Acs iekšējais šķidrums apgādā ar barības vielām tās acs daļas, kas nesatur asinsvadus (radzeni, lēcu, stiklveida ķermeni). Mugurējā kamera atrodas aiz varavīksnenes un ciliārķermeņa. Šajā kamerā izdalās ciliārķermeņa producētais acs iekšējais šķidrums. No mugurējās kameras tas cauri zīlītei nokļūst priekšējā kamerā – telpā starp radzeni un varavīksneni. Priekšējās kameras dziļums ir 3.0-3.5 mm. No priekšējās kameras acs iekšējais šķidrums plūst uz tā saucamo priekšējās kameras kaktu – vietu kur radzene pāriet sklērā un varavīksnene ciliārķermenī. Tad plūstot cauri īpašām trabekulām, acs iekšējais šķidrums nokļūst Šlemma kanālā, bet tālāk jau asinsritē. Tieši acs priekšējais kameras kakts un tā anatomiskās struktūras ir īpaši svarīgs posms acs iekšējā šķidruma attecē un normāla acs iekšējā spiediena uzturēšanā.

     

    1. 2. Redzes nervs.

    Redzes nervs savieno acs ābolu ar smadzenēm. Tas sākas no redzes nerva diska un izejot cauri acs orbītas redzes nerva atverei ieiet smadzenēs. Redzes nerva diametrs ir apmēram 4,5mm un tam ir S veida forma, kas nodrošina brīvas acs ābola kustības.

     

    1. 3. Acs palīgmehānismi

      1.         a. Orbīta

    Orbīta jeb galvaskausa acs dobums ir kaula skelets, kurā novietots acs ābols un tā palīgmehānismi, asinsvadi un nervi. Orbītai ir piramīdas forma, tās virsotne vērsta uz aizmuguri. Orbītas veidošanā piedalās vairāki galvaskausa kauli, tās sienās ir daudzas atveres un kanāli caur kuriem iet asinsvadi un ne rvi. Orbīta pilda acs aizsargfunkcijas, no iekšpuses to izklāj kaula plēve. Pie orbītas ir piestiprināti muskuļi, kas groza acs ābolu. Orbītā atrodas taukaudi, kam ir amortizējoša funkcija.

     

      1.         b. Acs plakstiņi

    Acs plakstiņi nosedz acs ābolu no priekšpuses. Tie pasargā acis no ievainojuma, aiztur gaismu un nodrošina acs samitrināšanu ar asarām. Plakstiņu kustības nodrošina arī sīku svešķermeņu izvadīšanu no acs. Plakstiņu malas veido mandeļveidīgu acs spraugu. Acs spraugas iekšējais kaktiņš ir noapaļots, bet ārējais ass. Acij aizveroties plakstiņu malas cieši sakļaujas. Plakstiņi sastāv no trīs kārtām: 1) ādas, 2) zemādas saistaudiem un muskuļiem, 3) gļotādas. Plakstiņu āda ir visplānākā āda uz cilvēka ķermeņa, tā viegli krokojas un tai praktiski nav zemādas tauk u slāņa, tāpēc plakstiņos ļoti ātri veidojas tūska. Zem plakstiņu ādas atrodas muskuļi, kas nodrošina to kustības. Cirkulārais acs muskulis nodrošina acs aizvēršanu, bet plakstiņa cēlājmuskulis – augšējā plakstiņa pacelšanu. Augšējais plakstiņš ir kustīgāks par augšējo, tajā ir saistaudu plātnīte , kas nosaka plakstiņa formu un kalpo kā skelets. Plakstiņu mala ir ap 2mm plata, tās aizmugurējā šķautnīte ir asa un cieši pieguļ acs ābolam. Uz aizmugurējās šķautnītes rindā atrodas mikroskopiski Meiboma dziedzeru izvadkanāliņi. Meiboma dziedzeru taukainais sekrēts nodrošina pilnīgu hermetizāciju plakstiņiem aizveroties, pasargā plakstiņu ādu no samirkšanas, kā arī neļauj asarām pārplūst pāri plakstiņu malai. Plakstiņu malas priekšējā šķautnīte ir noapaļota, tās a ug skropstas, augšējam plakstiņam tās krokojas uz augšu, bet apakšējam uz leju. Skropstas aizsargā acis no putekļiem un citiem sīkiem svešķermeņiem.

     

      1.         c. Konjunktīva jeb acs gļotāda

    Konjunktīva izklāj no iekšpuses plakstiņus un veidojot pārejas kroku jeb velvi pāriet uz acs ābolu kur beidzas pie radzenes. Plakstiņu konjunktīva ir cieši saistīta ar plakstiņa saistaudu plātnīti, tajā ir daudz biķerveida šūnu, kas izdala gļotas. Cauri konjunktīvai ir redzami Meiboma dziedzeri. Pārejas krokas konjunktīva nav saistīta ar apkārtējiem audiem, tāpēc tā neierobežo acs ābola kustības. Augšējā pārejas krokā ir daudz folikulu – limfoīdo audu sakopojumu, kam ir aizsargfunkcija. Pārejas krokā ir daudz sīku asaru papilddziedzeru kas izdala apmēram 0.5ml asaru dienā. Acs ābola konjunktīva ir ļoti maiga un plāna, tā sedz sklēru acs priekšējā daļā un iet līdz radzenei. Slidenā konjunktīvas virsma samazina berzi acs ābolam kustoties. Konjunktīvā ir smalks asinsvadu tīkls, kas piedalās plakstiņu un acs ābola priekšējās virsmas apasiņošanā.

     

      1.         d. acs kustību aparāts

    Acs kustības nodrošina 6 acs ārējie muskuļi. Šo muskuļu nosaukumi ir atvasināti atkarībā no to novietojuma attiecībā pret acs ābolu. Atbilstoši novietojumam, katrs muskulis arī nodrošina atšķirīgu acs ābola kustību virzienu. Visi muskuļi ir piestiprināti pie sklēras 6-8 mm attālumā no radzenes. Atbilstoši piestiprināšanās vietai tie arī kustina acs ābolu.

     

    •     Augšējais taisnais muskulis griež acs ābolu uz augšu un iekšu

    •     Apakšējais taisnais muskulis griež acs ābolu uz leju un iekšu

    •     Iekšējais taisnais muskulis griež acs ābolu uz iekšu

    •     • Ārējais taisnais muskulis griež acs ābolu uz āru

    •     Augšējais slīpais muskulis griež acs ābolu uz leju un āru

    •     Apakšējais slīpais muskulis griež acs ābolu uz augšu un āru

     

    Jebkura acu kustība parasti prasa koordinētu vairāku muskuļu darbību (saraušanos un/vai atslābšanu). Piemēram, skatoties uz augšu saraujas acs augšējais taisnais un apakšējais slīpais muskulis, bet apakšējam taisnajam un augšējam slīpajam muskulim šajā brīdī jābūt atslābušiem.  Lai nodrošinātu normālu redzi, nepieciešams lai abas acis skatītos vienā virzienā, tāpēc papildus katras acs muskuļu koordinētai darbībai, ir nepieciešams lai vienādi darbotos abu acu muskuļi.

     

      1.         e. acs asaru aparāts

    Acs asaru aparāts sastāv no asaru producējošās jeb sekretorās daļas un no asaru novadceļiem. Pie sekretorās daļas pieder lielais asaru dziedzeris un asaru papilddziedzeri, kas atrodas konjunktīvā. Lielais asaru dziedzeris atrodas orbītas augšējā daļā, tā izvadkanāli atveras augšējā pārejas krokas konjunktīvā. Asaru novadceļi sastāv no asaru punktiem, asaru kanāliņiem, asaru maisa un deguna-asaru vada, kas atveras degunā dobumā. Asaras izdalās ne tikai tad kad acis ir kairinātas vai cilvēks raud, bet nelielā daudzumā arī  visu laiku kamēr cilvēks ir nomodā. Lielais asaru dziedzeris izdala asaras tikai kairinājuma vai emocionālu pārdzīvojumu gadījumā. Pārejā laikā asaras izdala mazie asaru papilddziedzeri (apmēram 0.5-1ml asaru dienā). 98% no asaru sastāva ir ūdens. Asarās ir arī barības vielas, vitamīni, mikroelementi, skābeklis, antivielas, fermenti.  

    Pateicoties mirkšķināšanai, acs priekšējā virsma tiek vienmērīgi pārklāta ar asarām, veidojot asaru plēvīti. Šī plēvīte ir tikai 0,001mm bieza, bet tai ir vairākas svarīgas funkcijas: acs mitrināšana, aizsargāšana, radzenes barošana, staru laušana.

    Asaru plēvīte kalpo kā aizsargbarjera starp apkārtējo vidi un vissarežģītāko cilvēka maņu orgānu – acīm.

    Pēc katras mirkšķināšanas asaru plēvīte tiek atjaunota un liekās asaras cauri iekšējā acs kaktiņā esošajiem asaru punktiņiem pa asaru kanāliņiem ieplūst asaru maisā un tālāk pa deguna-asaru vadu nokļūst deguna dobumā.

    Nepilnvērtīga asaru darbība izraisa Sausās acs sindromu.

     

     

     ATPAKAĻ