BIEŽāKĀSacuproblĒMASbērnuvecumā


  •  

       aut. Dr. Sandra Valeiņa
        Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīca
        Acu slimību klīnika

     

    Ambliopija Šķielēšana  Iedzimta katarakta Iedzimta glaukoma Iedzimta ptoze Retinoblastoma

     

        Biežākās redzes problēmas bērnu vecumā ir šķielēšana un ambliopija. Pēc statistikas datiem dažādās pasaules valstīs šķielēšanas biežums ir 1-2%, ambliopijas -  2-4% no kopējā iedzīvotāju skaita.

     

        Ambliopija ir vienpusējs vai abpusējs redzes aktivitātes pazeminājums ar labāko iespējamo korekciju, tas ir pareizām brillēm. Ambliopo aci vienkāršāk var saukt  par slinko, jeb aci, kas nav iemācījusies un tāpēc negrib skatīties.

     

        Šķielēšana jeb krustotās acis ir acs muskuļu  darbības traucējums, kas izsauc vienas acs novirzīšanos no paralēlās acu pozīcijas. Šķielēšana vienmēr ir abu acu kopējs traucējums, tikai vienā no actiņām tā var būt izteikta vairāk. Ja bērna acs būs novirzīta, šai acij nebūs iespējas uztvert apkārtējo pasauli ar tīklenes centrālo apgabalu- makulu. Piedzimstot bērnam redzes funkcijas vēl ir  pavisam neattīstītā stāvoklī. Varētu teikt- redze ir funkcija, ko cilvēks iemācās pirmajos savas  dzīves gados. Ja acs būs novirzīta no redzes ass, ja attēls uz tīklenes atspoguļosies neasi, redzes  ass ceļā būs necaurspīdīgi šķēršļi- visos šajos gadījumos acs redzēt vienkārši neiemācīsies un  rezultātā izveidosies jau iepriekš pieminētā ambliopija jeb slinkā acs.

     

        Kurā vecumā visbiežāk parādīsies šķielēšana? Tas noteikti būs atkarīgs no šķielēšanas formas. Vispirms gribu minēt, ka pēc novirzes veida, novirzes izpausmes biežuma un laika, kad tā parādījusie, parādīšanās cēloņa izšķir ļoti dažādas šķielēšanas formas. Katrai no šīm šķielēšanas formām būs atšķirīgs ārsēšanas veids un prognoze.

     

        Visbiežāk sastopamā ir šķielēšana uz iekšu- strabismus convergens jeb esotropija. tās satopamības kopējais biežums ir 40% no visām šķielēšanas formām. Starp esotropijas formām atsevišķi jāizdala iedzimta esotropija un akomodatīva esotropija. Iedzimta šķielēšana parādīsies bērnam līdz 6 mēnešu vecumam, šeit ļoti bieži redzei nebūs vajadzīga nekāda korekcija, šķielēšana un fiksēšana būs vienādi izteikta gan vienai, gan otrai acij, līdz ar to redze parasti nebūs pazemināta. Šajos gadījumos būtu agrīni jākonsultējas  pie oftalmologa, būtu jāseko līdzi redzes asumam abās acīs un agrīni b vajadzētu domāt par operatīvu terapiju.

     

        Akomodatīva šķielēšana uz iekšu būs saistīta ar hipermetropu jeb “+ “ refrakciju abās acīs, šķielēšana parādīsies 2- 4 gadu vecumā. Šeit pirmkārt noteikti būs vajadzīga briļļu korekcija, tāpat būs jāseko līdzi redzei abās acīs, bieži būs nepieciešama stingra oklūziju terapija. 1/3 šī veida šķielēšanu gadījumu operatīva šķielēšanas ārstēšana vispār nebūs vajadzīga. Uzliekot pareizas brilles bērns nešķielēs, veidosies kopredze un stereo redze. Tā arī šajos gadījumos ir pareiza un pilnīga ārstēšana.

     

        Ja operatīva terapija tomēr būs vajadzīga, pie šīs šķielēšanas formas ieteicamais vecums, kad izdarīt operāciju būtu 4-6 gadi.

     

        Šķielēšana uz āru- strabismus divergens jeb exotropija sastopama 20% no visām šķielēšanas formām. Šī šķielēšanas forma ļoti bieži agrīnā vecumā ir pilnīgi kompensēta un tikai retumis, kad bērns ir noguris vai uztraucies, vecāki ievēro, ka viena actiņa novirzās uz āru. Šī šķielēšanas forma reti ir saistīta ar acs refraktīvām izmaiņām, līdz ar to briļļu korekcija šeit parasti nav vajadzīga. Būtu jāseko līdzi redzes asumam katrā acī atsevišķi, kopredzei un stereoredzei. Operatīva terapija izdarāma tikai tad, ja šķielēšana kosmētiski izteikti traucē. Operatīvo terapiju, ja iespējams vajadzētu novilcināt līdz 12- 13 gadu vecumam, tad retāk būtu nepieciešamas atkārtotas operācijas.  Ja šķielējošajā actiņā būs pazemināts redzes asums, t.i. būs izveidojusies ambliopija, nepieciešama daļēja vai pilnīga oklūziju terapija.

       

        Šeit gribu atsevišķi parunāt par jau pieminēto oklūziju terapiju.

     

        Kas tad ir oklūzijas?  Aizverot labāk redzošo, dominanto jeb pie šķielēšanas fiksējošo aci, mēs piespiežam skatīties sliktāk redzošo, supresēto vai šķielējošo aci. Kā jau minēju, redze ir funkcija, ko cilvēks iemācās pirmajos septiņos savas dzīves gados. Ja  acs būs novirzīta, jeb ja redzes informācija ar šo aci būs neskaidra,  tīklenes  un  redzes garozas zonas šūnas smadzenēs neattīstīsies un bērns ar šo aci neiemācīsies redzēt. Acs kļūs ambliopa. Ambliopās acs redzes funkciju vēlākā vecumā atjaunot vairs nebūs iespējams.


     

        Šeit gribu pastāstīt pavisam vienkārsu gadījumu. Pie manīm uz pieņemšanu bija ieradies zēns ar savu māmiņu. Zēnam diagnosticēja 100% redzi vienā acī, 40% redzi otrā acī. Zēnam bija nepieciešamas brilles ar astigmatisku korekciju un tika nozīmēta labāk redzošās acs oklūzija 8 stundas dienā. Pēc trīs mēnešiem mazais zēns atnāca ar savu vecmāmiņu. Zēns visu laiku bija cītīgi nēsājis brilles, taču oklūzijas māmiņa bija uzskatījusi par mazsvarīgu terapiju. Tas taču nevarētu būt nekas nopietns, tāda vienas actiņas līmēšana ciet. Redzes asums bija palicis praktiski identisks kā iepriekšējā vizītē. Nākamos divus mēnešus zēns dzīvoja pie vecmāmiņas, mēs visi trīs- es, zēns un vecmāmiņa – norunājām, ka taisīsim labāko aci kārtīgi ciet visu dienu. Pēc 2 mēnešiem redze ar brillēm ambliopajā acī bija 90%, vēl pēc mēneša pilni 100%. Līdz ar to zēnam bija pilna kopredze un stereoredze. Ambliopija bija izārstēta. Tagad viņi teica- tas taču bija tik viegli.

     

        Kā var taisīt oklūzijas? Maza bērna vecumā vislabāk būtu labāk redzošo aci aizlīmēt ar speciālu plāksteri- oklūderu. Vēlākā vecumā, ja bērns nēsās brilles, var lietot piesūcošu gumijas oklūderu. Katrā gadījumā pareizo oklūzijas veidu palīdzēs izvēlēties ārsts- oftalmologs. Katrā gadījumā būs arī atšķirīgs oklūziju ilgums. Noteikti jākontrolē redze gan ambliopajā acī, kura mācās skatīties, gan arī veselajā, aizklātajā acī. Lai bērns ar prieku nēsātu oklūzijas, vecākiem būtu jācenšas oklūderu izkrāsot, apzīmēt, izšūt, lai mazajam un apkārtējiem būtu interesanti.

     

        Turpinot par šķielēšanām, gribu minēt, ka atlikušos 40% sastāda dažādas šķielēšanas atipiskās formas, mehāniskās šķielēšanas, paralītiskās šķielēšanas. Šajos gadījumos šķielēšanas veidošanā piedalās gan horizontālie, gan vertikālie acu muskuļi, diagnostika un ārtēšana šeit būs sarežģītāka. Šajos gadījumos bieži tie nebūs tikai bērna vecuma , bet arī pieauguša vecuma cilvēki.

     

        Latvijā šo sarežģīto šķielēšanas formu diagnostiku un ārstēšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem pacientiem izdara Bērnu slimnīcā Bērnu Redzes Aizsardzības centrā, kā arī privātklīnikā- Latvijas- Amerikas acu centrā.

    Nobeigumā vēl gribu minēt atsevišķas iedzimtas bērnu vecuma patoloģijas, kur diagnostika un ārstēšana būtu jāizdara ļoti agrīnā vecumā, praktiski bērnam piedzimstot.

     

        Iedzimta katarakta. Bērnam piedzimstot mēs ievērojam, ka vienas vai abu acu  zīlītes refleksi nav sārti, bet ir vairāk vai mazāk izteikti pelēcīgi. Šajos gadījumos nepieciešama pediatrijas oftalmologa steidzoša konsultācija un iespējams steidzama operatīva terapija pirmo sešu nedēļu laikā.Iedzimtas kataraktas sastopamības biežums ir 1 uz 1000 jaundzimušo.

     

        Iedzimta glaukoma. Bērnam no dzimšanas būs lielas abas vai viena acs, palielinātas radzenes, bērnam augot novēros strauju acs ābolu augšanu, radzeņu augšanu, iespējams, ka radzenes var kļūt necaurspīdīgas, duļķainas. Arī šeit nepieciešama steidzama izmeklēšana, pēc kuras arī izšķiras par nepieciešamību steidzīgai, antiglaukomatozai operācijai. Iedzimtas glaukomas biežums- 1 uz 10000 jaundzimušo.

     

        Iedzimta ptoze jeb augšējā plaksta noslīdējums. Agrīna terapija būs nepieciešama, ja plakstiņš aizsegs zīlīti un šī iemesla dēļ veidosies ambliopija. Ja zīlītes rajons būs brīvs, operatīvu plaksta pacelšanu labāk izdarīt vēlākā vecumā, kad pieaugusi un izveidojusies bērna seja. Katrā individuālā gadījumā operatīvās terapijas laikus un taktiku noteiks oftalmologs, kurš izdara šāda tipa operācijas.

     

        Kā pēdējo patoloģiju šajā rakstā gribu pieminēt biežāk sastopamo acs audzēju bērnu vecumā- retinoblastomu. Visbiežāk šis audzējs parādās pirmā gada laikā jeb 2-3 gadu vecumā, taču  tas var attīstīties arī citos vecumos. Kā vieni no pirmajiem redzamajiem saslimšanas simptomiem būs šķielēšana un leikokorija- dzeltenīgs zīlītes reflekss. Bieži tieši vecāki ir tie, kas ievēro, ka fotogrāfijās bērna zīlītes reflekss ir dzeltenīgi spīdīgs un acs ir novirzīta. Šajos gadījumos nekavējoties jāgriežas pie oftalmologa. Ja audzējs vēl ir tikai savā attīstības sākuma stadijā, iespējama radioterapija, kas iznīcina audzeja audus un ir iespēja pat saglabāt veselu acs ābolu. Ja audzējs jau ir lielāks- nepieciešama šī acs ābola enukleācija- izņemšana, ja audzējs ieaudzis jau redzes nervā  būs nepieciešama ķimioterapija un iespējama tālāka audzēja metastazēšanās citos orgānos. Šais gadījumos briesmas draud jau bērna dzīvībai. Retinoblastomas saslimstības biežums Latvijā ir 1-2 bērni gadā.

    Pavisam nobeigumā gribu vēlreiz atgādināt, ka savlaicīga bērna acu izmeklēšana, ambliopijas, šķielēšanas un citu patoloģiju savlaicīga atklāšana dod iespēju tās rezultatīvi ārstēt , līdz ar to atgūt pilnīgu redzi,. kopredzi un stereoredzi.

     

        Padziļināta acu izmeklēšana būtu ieteicama jau viena gada vecumā, padziļināta redzes un kopredzes izmeklēšana- trīs gadu vecumā.

     


     ATPAKAĻ