DARBSUNACIS


  •  

        aut. Dr. Linda Matisāne


       
    Atjaunots un papildināts: 04.11.2011

     

    Pieaudzis cilvēks gandrīz trešo daļu savas dzīves pavada darbā. No vienas puses bez darba iztikt nevar, no otras – darba vidē sastopami daudzi un dažādi kaitīgie faktori, kas var atstāt iespaidu uz mūsu veselību. Ķīmiskās vielas, bioloģiskie faktori, apgaismojums, kustībā esoši objekti un daudzi citi faktori var tieši vai netieši ietekmēt mūsu spēju saskatīt apkārtējo pasauli.

     

    Traumas un slimības

    Biežākā ar acīm saistītā problēma, kas rodas no dažādiem kaitīgajiem faktoriem darba vietā, ir acs gļotādas bojājumi. Te iespējams minēt daudzus piemērus:

    - acīs var nokļūt asi priekšmetiņi, kas ātri kustas (piemēram, metāla daļiņas, kas rodas frēzējot, virpojot, slīpējot; stikla gabaliņi);

    - acis var kairināt dažādas ķīmiskās vielas (amonija hidroksīds, ko lieto lauksaimniecībā mēslošanai, nātrija un kālija hidroksīdi, ko lieto kā tīrīšanas līdzekļus, skābes no akumulatoriem, skābes, ko lieto metālu tīrīšanai elektropārklāšanas procesā u.c., etiķskābe, ko lieto pārtikas ražošanā), dūmi, putekļi;

    - acis var tikt traumētas arī dažādu nelaimes gadījumu laikā, piemēram, ja notiek gāzu eksplozija. Šādās situācijas karstuma dēļ gan vairāk cietīs plakstiņi un sejas āda, jo mēs briesmu gadījumos instinktīvi aizveram acis, tādējādi tās pasargājot.

     

    Atkarībā no tā, cik ilgs ir kairinājums, cik augsta ir kairinošās vielas koncentrācija, cik ass un liels ir priekšmets, kādas ir cilvēka acis pirms kairinājuma, sekas var būt ļoti dažādas - no neliela diskomforta, kad īsu brīdi ir graušanas sajūta acīs un asarošana, līdz ļoti nopietniem apdegumiem vai mehāniskiem acu bojājumiem, kas var beigties ne tikai ar redzes pasliktināšanos, bet arī ar pilnīgu aklumu. Bez tam nepieciešams atcerēties, ka ķīmiskās vielas un putekļi acis var kairināt ne tikai tieši, tas ir, atrodoties gaisā un tieši nokļūstot acīs, bet arī netieši, kad vielas ir uz rokām un mēs tās ieberžam ar pirkstiem acīs.

     

    Fotokeratokonjunktivīts jeb acu kairinājums, kas rodas metināšanas gaitā, ja netiek izmantota atbilstoša aizsargmaska. Ciest var arī cilvēki, kuri nav metinātāji, bet ir vienkārši garāmgājēji vai arī strādā tuvu vietai, kur notiek metināšana. Problēmas var sākties jau tad, kad esat spožajā gaismā skatījušies tikai 1 sekundi. Dažas stundas vēlāk sāk parādīties diskomforts, acis sāk apsarkt, šīs problēmas pakāpeniski pieaug līdz sasniedz neciešamu sāpju līmeni, jo acs gļotāda ir apdegusi – bieži var dzirdēt cilvēkus sakām: “Jūtos tā, it kā kāds man acīs būtu iesviedis sauju karstu smilšu!”. Šādās situācijās negaidiet ilgi – ātri meklējiet ārsta palīdzību un nemēģiniet pārliecināt sevi un citus, ka viss pāries. Un vēl atcerieties, ka problēmas nekad neattīstīsies, ja Jūs kārtīgi un pareizi lietosiet metināšanai paredzētos aizsarglīdzekļus!

     

    Progresējoša tuvredzība attīstās cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar regulāru un ilgstošu acu sasprindzinājumu, piemēram, juvelieriem, gravieriem vai cilvēkiem, kuri izmanto mikroskopu, kā arī cilvēkiem, kuriem ilgstoši jāveic precīzs darbs tumšās telpās vai pārmērīgi spilgti apgaismotās telpās.

     

    Aroda alerģisko konjunktivītu var izraisīt dažādas vielas. Latvijā ļoti bieži rodas alerģija pret miltiem, garšvielām cilvēkiem, kas strādā maizes ceptuvēs vai konditorijās, alerģija pret matu krāsām vai balināšanas līdzekļiem frizierēm, alerģija pret lakām, krāsām un koku putekļiem galdniekiem, alerģija pret dažādiem medikamentiem māsiņām utt. Šādās situācijās cilvēki sūdzas par mokošu niezi acu apvidū un aiz plakstiņiem, par pietūkušiem plakstiņiem, par izdalījumiem no acīm, kā arī bailēm no gaismas. Bieži šiem cilvēkiem ir arī alerģiskās iesnas vai bronhiālā astma. Efektīvā metode, kā tikt galā ar alerģijām, ir izvairīties no kontakta ar vielām, kas var tās izraisīt. Tātad reāli tas varētu nozīmēt, ka nepieciešams pieņemt kardinālus lēmumus - tai skaitā, piemēram, darba vietas maiņa.

     

    Katarakta ir acs lēcas vai tās kapsulas apduļķošanās. Biežākā arodslimība ir staru enerģijas izraisīta katarakta, kas var rasties, ja acīs iekļūst rentgenstarojums, infrasarkanais, ultravioletais vai lāzera starojums. Sākuma stadijā cilvēki sūdzas par to, ka viena gaismas avota vietā redz vairākus, pakāpeniski redze pasliktinās līdz situācijai, kad saglabājas tikai gaismas sajūta. Katarakta īpaši raksturīga stikliniekiem, kuriem katarakta var sākt attīstīties jau pirmā darba gada laikā. Arī šajā gadījumā cēlonis ir starojums, tikai tas ir infrasarkanais starojums (karstuma starojums), kas rodas līdz baltkvēlei nokaitējot stiklu vai metālu (temperatūra var pārsniegt 1500°C).

     

    Lāzera starojuma izraisītie radzenes vai tīklenes bojājumi rodas, ja lāzera stars nokļūst acīs, tad var rasties tīklenes un ļoti sāpīgi radzenes apdegumi. Tīklenes apdegumi izpaužas kā pēkšņa daļēja redzes lauka pazušana. Ja lāzera iedarbība ir ilgstoša, tad pakāpeniski var būt lēcas apduļķošanās, t.i. attīstās katarakta.

     

    Obligātās veselības pārbaudes

    Slimas acis vai pazemināta redze ietekmē arī mūsu darba spējas. Cilvēki, kuriem ir redzes traucējumi, nevar strādāt jebkuru darbu, jo šie cilvēki vieglāk vai aizķerties, pakrist, paaugstinās risks ciest nelaimes gadījumos gan pašiem, gan citiem cilvēkiem. Latvijā šobrīd spēkā ir Ministru Kabineta noteikumi nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (pieņemti 10.03.2009). Šie noteikumi nosaka:

    -          kādos redzes sasprindzinājuma gadījumos ir jāveic obligātās veselības pārbaudes;

    -          kādos gadījumos obligāto veselības pārbaužu laikā ir jāapmeklē acu ārsts;

    -          kādus darbus cilvēks nevar veikt, ja viņam ir acu slimības vai redzes traucējumi.

     

    Obligātās veselības pārbaudes reizi vienu reizi trīs gados ir jāiziet, ja nodarbinātais darba vidē ir pakļauts paaugstinātam redzes sasprindzinājumam, piemēram:

    -          darbs ar datoru vismaz 2 stundas dienā, atbilstoši augstāk minēto noteikumu 1.pielikuma 4.11. punktam „Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)”;

    -          darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana atbilstoši augstāk minēto noteikumu 1.pielikuma 4.10. punktam „Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana”.

    Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts. Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei. Papildus tam veselības pārbaudes ir jāveic arī gadījumos, ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju.

     

    Obligāto veselības pārbaužu laikā pie acu ārsta obligāti ir jāiet, ja darba vidē nodarbinātais ir pakļauts šādiem riska faktoriem:

    -          intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tajā skaitā darbs karstajos cehos;

    -          darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma;

    -          dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana;

    -          stropēšanas darbi;

    -          darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku;

    -          darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās;

    -          darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas;

    -          autoiekrāvēju un motobloku vadīšana.

     

    Obligāto veselības pārbaužu laikā pie acu ārsta pēc nepieciešamības (piemēram, ja nodarbinātajam ir sūdzības vai arodslimību ārstam ir aizdomas par redzes pasliktināšanos vai acu slimību attīstību) ir jāiet, ja darba vidē nodarbinātais ir pakļauts šādiem riska faktoriem:

    -          ķīmiskās vielas (piemēram, formaldehīds, etiķskābe, ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi u.c.);

    -          abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi;

    -          augu, tajā skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tajā skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u.c. organiskās izcelsmes putekļi;

    -          metālu un to sakausējumu putekļi – ja darbā saskare ar metālu pulveriem;

    -          metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols;

    -          kaļķa un krīta putekļi;

    -          oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi;

    -          silīcija dioksīdu saturošie putekļi;

    -          silikātus saturošie putekļi, tajā skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu;

    -          jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums); radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti;

    -          paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu;

    -          pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks;

    -          darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma;

    -          darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m;

    -          darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana;

    -          spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi u.c.

     

    Ja nodarbinātajam ir konstatēta kāda no zemāk minētajām slimībām, tad iespējams viņš nevar strādāt kādus noteiktus darbus. Jebkurā gadījumā katrā konkrētā situācijā par nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam lemj arodslimību ārsts! Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem gadījumiem:

    -          acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku;

    -          noturīga acu asarošana, kas nepadodas ārstēšanai;

    -          ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

     

    Aizsarglīdzekļi

    Daudzu cilvēku personīgo traģēdiju var novērst, aizsargājot acis ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, brillēm vai sejas aizsegiem. Šobrīd Latvijā spēkā ir Ministru Kabineta noteikumi nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” (pieņemti 20.08.2002.), kas nosaka, ka darba devējiem bez maksas jānodrošina ar aizsarglīdzekļiem, kas atbilst katram darbiniekam individuāli. Sejas un acu aizsardzības līdzekļi jālieto, veicot daudzus darbus, piemēram, kaļot, gravējot, kniedējot, slīpējot ar abrazīvajiem instrumentiem, virpojot, frēzējot, aizvācot un smalcinot lūžņus, darbos ar skābēm, sārmiem, dezinfekcijas līdzekļiem, kokapstrādē u.c. Nepiemērots, neērts aizsarglīdzeklis ir biežākais cēlonis, kāpēc brilles karājas uz nagliņas pie darbgalda, bet skaidas vai putekļi nokļūst acīs. Tādēļ, ja Jūs esat darba devēji vai arī esat tie cilvēki, kas atbild par aizsarglīdzekļu izvēli, vienmēr pirms nopērkat, pajautājat arī to cilvēku domas, kuriem ikdienā vajadzēs strādāt ar šīm aizsargbrillēm vai aizsargmaskām. Tā Jūs ne tikai varēsiet nopirkt ērtākus aizsarglīdzekļus, bet arī vieglāk panākt, ka cilvēki šos līdzekļus patiešām lieto.

     

    Mēs sevi varam pasargāt ne tikai uzliekot brilles, bet arī ievērojot dažādas instrukcijas un drošības noteikumus, piemēram, bīstamas ķīmiskās vielas nevajadzētu glabāt viegli plīstošos traukos.

     

    Sejas aizsarglīdzekļa piemērs 

     

     

    Aizsargbriļļu piemērs

    Drošības zīmes

    Lai nodrošinātu, ka darbinieki zina, kādi aizsardzības līdzekļi jālieto, darba devējam ir jāizvieto sekojošas drošības zīmes.  

    Zīme nozīmē "Jālieto aizsargbrilles!"

     

     

    Zīme nozīmē "Jālieto sejas aizsardzības līdzekļi!"

     

     

    Atsevišķās darba vietas, kur acu savainojumu risks ir augsts, piemēram, ķīmijas laboratorijās, nepieciešams arī nodrošināt vietu acu skalošanai, kuru apzīmē ar sekojošu zīmi:

     

     


     ATPAKAĻ