REDZESPROBLĒMASDATORLIETOTĀJIEM


  •  

        aut.: Dr. Linda Matisāne

     

    Atjaunots un papildināts: 04.11.2011
       

     

    Kāpēc darbs pie datora izraisa redzes problēmas?

    Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datoru lietotāju skaits. Datoru izmanto ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā un strādājot mājās. Jauno tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība (portatīvo datoru, interneta, datorspēļu u.c.) veicina plašāku datorizāciju, kā rezultātā arvien vairāk laika cilvēki pavada pie monitora.

    Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var parādīties jau dažus mēnešus pēc darba sākšanas, taču nopietnas slimības, tai skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.

    Nepieciešams atzīmēt, ka vienkāršāk un daudz efektīvāk ir novērst problēmu rašanos nekā ārstēt jau attīstījušos veselības traucējumus un atjaunot cilvēka darbspējas. Ieteicams šo principu izmantot arī strādājot pie datora – pareizs darba vietas iekārtojums un pareiza darba organizācija bieži vien atrisina jau ilgstošas veselības problēmas.

    Visbiežāk cilvēki, kas strādā pie datori sūdzas par redzes diskomfortu. “Sausās acs sindroms”- asarošana, graušanas vai svešķermeņa sajūta acīs, pārejošas redzes asuma izmaiņas, acu nogurums vai apsārtums u.c. ir izplatītākās ar acīm saistītās problēmas. Viens no biežākajiem “sausās acs sindroma” skaidrojumiem ir relatīvi retā acu mirkšķināšana, sasprindzināti skatoties vienā punktā. Šobrīd pievērsīsimies citiem minētā sindroma skaidrojumiem. Nepieciešams atzīmēt, ka jebkura no minētajām problēmām rodas tādēļ, ka mēs pastiprināti mēģinām saskatīt attēlu vai tekstu, kas ir redzams monitorā. Jo sliktāka ir attēla kvalitāte, jo vairāk mums ir jāsasprindzina acis, jo ātrāk un izteiktāk rodas veselības problēmas. Kā biežākie cēloņi minami sekojoši apstākļi:

        1. nekvalitatīvs attēls uz monitora ekrāna (netīrs, putekļains monitors vai tā filtrs, nepietiekoši vai pārmērīgi

    kontrastains attēls, pārāk mazs zīmju izmērs, sarežģīta burtu forma u.c.);

        2. nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, dokumentu turētājam un tastatūrai;

        3. nepiemērots apgaismojums (pārāk liels vai pārāk mazs);

        4. atspīdumi un apžilbinājumi (nepareizi novietots vai nenoregulēts ekrāns vai gaismas ķermenis u.t.t.);

        5. nekoriģēta redze (nepārbaudīta redze vai nepareizi izvēlētas brilles);

        6. nepareiza darba laika organizācija (nepietiekoši atpūtas brīži, pārāk ilgs darba laiks);

        7. zems gaisa mitrums telpā;

        8. putekļaina telpa.

    Pastiprināti mēģinot saskatīt attēlu vai tekstu, mēs neapzināti pieliecam galvu tuvāk ekrānam, paceļam plecus vai ieņemam kādu citu piespiedu pozu, kas var izraisīt sāpes, saspringuma, tirpšanas sajūtu sprandā, plecos, var attīstīties arī galvassāpes, pastiprināts nogurums. Jāatzīst, ka bieži vien minētās problēmas ir samērā viegli atrisināmas, jo, paskatoties sarakstu, kurā uzskaitīti galvenie faktori, kas nosaka veselības traucējumu attīstību, redzams, ka lielu daļu no tiem katrs no mums var novērst vai samazināt bez lieliem materiāliem ieguldījumiem, bez liela laika patēriņa vai liela fiziska spēka pielietošanas.

     

    Kā novērst kaitīgos faktorus, kas rada redzes traucējumus?

    Netīrs monitors – katrs no mums zina, cik ātrti noput televizora ekrāns. Tieši tāpat noput monitors. Putekļu uzkrāšanos uz monitora nosaka elektrostatiskais lauks, kuru var samazināt, notīrot ekrānu ar antistatiskajām salvetēm (var iegādāties kancelejas preču veikalos un datorsalonos). Ja darba devējs šīs salvetes nepērk, ekrāns regulāri jātīra vismaz ar mitru lupatiņu vai salveti.

    Nepietiekoši vai pārmērīgi kontrastains attēls - monitoriem visbiežāk ir viegli regulējama attēla kontrastainība un gaišums (spilgtums), to iespējams piemērot atbilstoši darba raksturam, apgaismojumam un darbinieka individuālajām redzes īpatnībām.

    Zīmju izmērs, burtu forma – zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp tām ir jābūt pietiekoši lielām, teksts būtu viegli salasāms no optimāla darba attāluma (60±15 cm). Ieteicams izmantot vienkāršus fontus, piemēram, Arial, Times New Roman u.c., ja nepieciešams, tad fontu nomaina pēc darba pabeigšanas. Ja ekrāns tiek lietots galvenokārt tekstu apstrādāšanai, tad ieteicams izmantot tumšus burtus uz gaiša fona.

    Nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, dokumentu turētājam un tastatūrai. Optimāla darba attālums pie datora 60±15 cm. Ieteicams, lai monitora augšējā mala atrastos acu augstumā vai nedaudz zem tās, attālums no acīm līdz tastatūrai un dokumentu turētājam ir vienāds ar attālumu no acīm līdz monitora centram.

    Nepiemērots apgaismojums. Piemērota telpas apgaismojuma izvēlē ir jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta ievadīšana, darbs ar klaviatūru u.t.t.) un darbinieka individuālās redzes īpatnības. Iekštelpu apgaismojuma līmeņus atkarībā no darba vietas un darba veida nosaka MK noteikumu nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (pieņemti 28.04.2009.) 2.pielikums. Apgaismojuma līmeņi, kas atbilst dažādiem darbiem birojā, apkopoti tabulā.

     

    Darba vieta vai darba veids

    Minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas
    (lx – luksi)

    Piezīmes

    Dokumentu sistematizācija, kopēšana

    300

     

    Lasīšana, rakstīšana, mašīnrakstīšana, datu apstrāde

    500

     

    Tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda)

    750

     

    Datorizētās projektēšanas darba vietas

    500

     

    Sapulču, konferenču telpas

    500

    Apgaismojumam jābūt regulējamam

    Klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras

    300

     

    Noliktavas, arhīvu telpas

    200

     

     

    Gadījumā, ja darba laikā nepieciešams lasīt drukātu materiālu, darba vietu aprīko ar regulējamu galda lampu, lai pietiekami apgaismotu darba lauku- izmantojamos materiālus, tastatūru u.t.t. Apgaismojuma avotiem jāatrodas ārpus darbinieka tiešā redzes lauka. Gaisma nedrīkst spīdēt tieši monitorā un darbinieka acīs. Luminiscentajām lampām ir jābūt nosegtām ar gaismas izkliedētājiem (difuzoriem).

    Atspīdumi izraisa datora lietotāja apžilbināšanu, kas traucē attēla saskatīšanu ekrānā. Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kas var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērsienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, darbinieka apģērba, mēbelēm, no cita datora monitora, ja tas novietots ar ekrānu pret citu datoru. Gaismas stari no logiem nedrīkst spīdēt tieši ekrānā, tādēļ ieteicams, lai ekrāna virsma atrastos perpendikulāri logam. Vēlams, lai telpas logi būtu vērsti ziemeļu virzienā. Logus ieteicams aprīkot ar žalūzijām vai aizkariem. Darba virsmām ieteicams izvēlēties matētus materiālus. Monitori parasti ir viegli regulējami, tādēļ pacentieties novietot monitoru tā, lai ekrānā Jūs neredzētu sevi, telpas iekārtojumu, atspīdumus, citu datoru. Ja minētie pasākumi nav efektīgi, var izmantot pretatspīdumu filtrus, taču jāatceras, ka filtri ievērojami samazina attēla kvalitāti, kas savukārt var radīt redzes diskomfortu. Atspīdumu samazināšanai ieteicams izvēlēties displeju ar speciālu pretatspīdumu pārklājumu.

    Redzes korekcija. Ja datora lietotājam ir redzes traucējumi un nepieciešama redzes korekcija, ieteicams iegādāties atbilstošas brilles. Kontaktlēcas lietojamas tikai tad, ja, ilgstoši strādājot, nerodas veselības problēmas. Arī vecumā pēc 40 gadiem, kad parādās pirmās sūdzības par redzes pasliktināšanos (presbiopija jeb vecuma tālredzība), ieteicams izvēlēties brilles, kas dod iespēju ērti saskatīt klaviatūru, tekstu, monitoru 45-75 cm attālumā. Lēcu un briļļu veidu iesaka speciālists, atbilstoši pacienta redzes defektam. Ieteicams, lai briļļu lēcas būtu pārklātas ar pretatspīdumu pārklājumu, kas nodrošina gaismas caurlaidību virs 98% un novērš nevēlamos atstarojumus. Atcerieties, ka pārbaudot redzi, nepieciešams informēt acu ārstu, ka Jūs strādājat ar datoru!

    Darba procesa plānošana, darba laiks un pārtraukumi. Nav ieteicams strādāt pie datora bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā, kas ieskaitāmi darba laikā, nav ieteicams atrasties pie monitora. Darba process pie displeja jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laika nomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli. Ja tiek veikta datu nolasīšana no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (tai skaitā vingrojumi acīm).

    Nepiemērots telpas mikroklimats. Mikroklimatam, strādājot pie datora, jāatbilst MK noteikumu nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (pieņemti 28.04.2009.) prasībām (skatīt apkopojumu tabulā).

     

    Gada periods

    Gaisa temperatūra,

    (C0)

    Gaisa relatīvais mitrums, (%)

    Gaisa kustības ātrums, (m/s)

    Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 0C vai mazāk)

    19,0-25,0

    30-70

    0,05-0,15

    Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 0C)

    20,0-28,0

    30-70

    0,05-0,15

     

    Pārāk sauss un karsts telpas gaiss veicina “sausās acs sindroma attīstību”. Gaisa mitrumu var palielināt izmantojot gaisa mitrinātājus, kā arī telpas regulāri uzkopjot ar mitru lupatu vai telpās izvietojot bieži laistāmus istabas augus.

    Ja cilvēks savā darba vietā strādā pie datora, darba devējam jānodrošina darbinieku obligātās veselības pārbaudes atbilstoši MK noteikumu nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (pieņemti 10.03.2009.) prasībām. Visiem darbiniekiem, kuri ar datoru strādā vismaz 2 stundas dienā, ir jāiziet veselības pārbaudes atbilstoši minēto noteikumu 1.pielikuma 4.11. punktam „Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)” - vienu reizi trīs gados. Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts. Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei. Papildus tam veselības pārbaudes ir jāveic arī gadījumos, ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju.


     ATPAKAĻ