DIABĒTISKARETINOPĀTIJA


  •  

        aut. Dr. Indars Lācis

         kontakti

     

     

    Kas ir diabētiska retinopātija?
    Kādi ir diabētiskās retinopātijas simptomi?
    Kā ārstē diabētisko retinopātiju?
    Kā aizkavēt redzes pasliktināšanos?
    Biežāk uzdotie jautājumi.



    Cukura diabēta gadījumā asinīs ir paaugstināts cukura līmenis, jo organisms cukuru nespēj pareizi izmantot un uzglabāt. Cukura diabēta slimniekiem var attīstīties izmaiņas dažādās orgānu sistēmās, tai skaitā arī acīs.

    Bīstami ir tas, kas daudzos gadījumos cukura diabēta radītās izmaiņas acīs sākumā nerada sūdzības un neietekmē redzi, tāpēc var netikt savlaicīgi atklātas un ārstētas.

    Viena no visbiežāk sastopamajām cukura diabēta komplikācijām ir diabētiska retinopātija. Diabētiska retinopātija ir arī viens no vadošajiem akluma cēloņiem pasaulē cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Šīs saslimšanas gaita ir tieši atkarīga no  diabēta kompensācijas un gaitas, citām blakussaslimšanām, kā arī no savlaicīgas diagnozes un tīklenes lāzerkoagulācijas.

    Diabētiskas retinopātijas attīstības biežums palielinās, pieaugot diabēta stāžam. Ar laiku diabētiska retinopātija attīstās apmēram 90% diabētiķu.

    Viens no galvenajiem kritērijiem veiksmīgai cukura diabēta ārstēšanai un komplikāciju novēršanai ir pacienta zināšanas par savu saslimšanu un aktīva līdzdalība ārstēšanās procesā.

    Pienācīgi rūpējoties par sevi un izprotot diabētiskas retinopātijas rašanās mehānismus ir iespējams ļoti būtiski samazināt vai aizkavēt tās veidošanās risku.

    Kas ir diabētiska retinopātija?

    Diabētisku retinopātiju izraisa paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas ar laiku bojā smalkos tīklenes asinsvadus. (Tīkleni var salīdzināt ar fotoaparāta filmiņu – ja tā ir bojāta, tad nerodas skaidrs attēls.)

         

    Normāla tīklene

         

    Neproliferatīva diabētiska retinopātija

    Bojātajiem tīklenes asinsvadiem ir paaugstināta caurlaidība, tādēļ tīklenē rodas saasiņojumi, eksudāti un tūska. Šajās vietās tīklene vairāk nepilda savas funkcijas. Šo slimības stadiju sauc par neproliferatīvu diabētisku retinopātiju. Ja asinsvadu caurlaidība ir palielināta makulas rajonā (tīklenes centrālā daļa, kas atbild par redzes asumu), rodas makulas tūska, kas izraisa redzes asuma samazināšanos. Neproliferatīvas diabētiskas retinopātijas stadijā var arī nebūt īpašu sūdzību, bet izmaiņām progresējot pastāv risks , ka redze var strauji un būtiski pasliktināties.

    Proliferatīva diabētiska retinopātija

    Nepietiekošas tīklenes asinsapgādes un skābekļa bada rezultātā tīklenē sāk ieaugt jaunveidoti asinsvadi (neovaskularizācija). Šī ir slikta pazīme, kas liecina, ka ir sākusies proliferatīva diabētiska retinopātija. Jaunveidotie asinsvadi ir nepilnvērtīgi un trausli, tāpēc bieži izraisa saasiņojumus tīklenē un stiklveida ķermenī (stiklveida ķermenis ir dzidra želejveida masa, kas piepilda acs dobumu). Saasiņojums stiklveida ķermenī (hemoftalms) traucē gaismas stariem nokļūt līdz tīklenei un rada redzes pasliktināšanos. Jaunveidotie tīklenes asinsvadi un stiklveida ķermeņa saasiņojumi veicina rētaudu veidošanos, kas var radīt tīklenes atslāņošanos. Neārstēta tīklenes atslāņošanās draud ar pilnīgu redzes zudumu. Jaunveidotie asinsvadi var ieaugt arī varavīksnenē (anatomija/varavīksnene) un radīt sekundāru glaukomu.

     

    Kādi ir diabētiskās retinopātijas simptomi?

    Lai gan diabētiska retinopātija var izraisīt nopietnus redzes traucējumus, tā ir nesāpīga. Simptomi var parādīties tikai vēlīnās slimības stadijās, kad tīklenē jau ir ļoti smagas izmaiņas. Sūdzības būtiski nesamazina jaunu briļļu iegāde vai acu pilienu lietošana.

    Redzes pasliktināšanās iemesli diabētiskās retinopātijas gadījumā var būt vairāki:

    •    

    •     •  Neproliferatīvas diabētiskas retinopātijas gadījumā redzes pasliktināšanās parasti notiek, ja attīstās  makulas tūska. Sūdzības izpaužas kā miglaina redze, pazemināts redzes asums, grūtības lasīt vai strādāt citus darbus tuvumā.



    •     •  Proliferatīvas diabētiskas retinopātijas stadijā redzes pasliktināšanos izraisa makulas tūska, asinsizplūdumi tīklenē vai stiklveida ķermenī vai tīklenes atslāņošanās. Asinsizplūdumu radītie redzes traucējumi ir atkarīgi no to lieluma un lokalizācijas – no dažāda apjoma peldošiem miglainiem vai tumšiem apduļķojumiem, līdz pat pilnīgam redzes zudumam.

    Redzes pasliktināšanās iemesls cukura diabēta slimniekiem var būt arī diabētiska katarakta un sekundāra glaukoma.

    Bieži vien slimības sākuma stadijā un pat proliferatīvas diabētiskās retinopātijas gadījumā, slimniekiem nav īpašu sūdzību un redzes pasliktināšanās, tāpēc ļoti svarīga ir regulāra acu izmeklēšana.

     

    Kā ārstē diabētisko retinopātiju?

    Lai ārstētu diabētisku retinopātiju ir svarīgi apzināties, ka tā ir cukura diabēta komplikācija, kas attīstās tikai cukura diabēta slimniekiem. Tāpēc arī diabētiskas retinopātijas gaita un ārstēšanas efektivitāte ir tieši atkarīga no diabēta kompensācijas un gaitas, citām blakussaslimšanām, kā arī no savlaicīgas diagnozes uzstādīšanas. Šo priekšnosacījumu ievērošana aizkavē vai pat pasargā no diabētiskas retinopātijas attīstības.

    Slimības sākuma stadijā bieži vien ārstēšana nav nepieciešama, bet svarīga ir regulāra acu izmeklēšana.

    Vairumā gadījumu diabētisku retinopātiju ir iespējams efektīvi ārstēt un aizkavēt redzes pasliktināšanos vai zudumu.

    Ārstēšanas metodes:

     

    •     •  Tīklenes lāzerkoagulācijas operācija ir diabētiskas retinopātijas ārstēšanas pamatmetode. Tīklenes lāzerkoagulācija var būt lokāla (izdara atsevišķās tīklenes vietās)  vai panretināla (izdara lielākajai tīklenes daļai).
      Lokālo lāzerkoagulāciju veic, lai ierobežotu, nostiprinātu vai iznīcinātu atsevišķus bojātās tīklenes rajonus (asinsizplūdumi, eksudāti, bojāti asinsvadi, rētaudi).
      Panretinālās lāzerkoagulācijas ideja ir bojātās tīklenes iznīcināšana lielā apjomā, pirms tajos sakarā ar skābekļa badu sāk ieaugt jaunveidoti asinsvadi, kā arī jau ieaugušo jaunveidoto asinsvadu iznīcināšana un tīklenes nostiprināšana, lai novērstu tīklenes atslāņošanos. Pēc panretinālās lāzerkoagulācijas būtiski samazinās tīklenes laukuma virsma, attiecīgi arī tās nepieciešamība pēc skābekļa, tāpēc apstājas jaunveidoto asinsvadu tālāka ieaugšana, arī esošie jaunveidotie asinsvadi ar laiku var izzust.
      Lāzerkoagulācijas operācija parasti tiek izdarīta vienā vai vairākos seansos. Pirms operācijas pacientam tiek paplašināta acs zīlīte un iepilināti anestezējoši acu pilieni. Viens lāzerkoagulācijas seanss vidēji ilgst 10-30 minūtes. Parasti operācija ir nesāpīga, tomēr dažreiz pacienti izjūt nelielu sāpīgumu. Atkarībā no slimības gaitas, pēc kāda laika ārsts var nozīmēt papildinošu lāzerkoagulāciju. Tīklenes lāzerkoagulāciju parasti veic ambulatori.

    •     •  Smagu proliferatīvas diabētiskas retinopātijas formu ārstēšanai , kad ir lieli saasiņojumi stiklveida ķermenī, rētaudi un/vai tīklenes atslāņošanās, pielieto ķirurģiskas ārstēšanas metodi – vitrektomiju. Vitrektomijas laikā apduļķotais stiklveida ķermenis tiek nomainīts ar dzidru šķidrumu vai gāzi, veicot dažādas papildus manipulācijas iespējams likvidēt tīklenes atslāņošanos un rētaudus. Sīkāk par vitrektomiju lasiet šeit.

    Kā aizkavēt redzes pasliktināšanos?

    Diabētiskās retinopātijas attīstības risks palielinās atbilstoši diabēta stāžam. Diabētiska retinopātija attīstās 80% diabēta slimnieku, kuru slimības stāžs ir vismaz 15 gadi.

    Lai nezaudētu redzi diabētiskas retinopātijas dēļ ir svarīgi apzināties, ka tā ir cukura diabēta komplikācija, kas attīstās tikai cukura diabēta slimniekiem. Tāpēc arī diabētiskas retinopātijas gaita un ārstēšanas efektivitāte ir tieši atkarīga no diabēta kompensācijas un gaitas, citām blakussaslimšanām, kā arī no savlaicīgas diagnozes uzstādīšanas. Lai nepieciešamības gadījumā varētu izdarīt savlaicīgu tīklenes lāzerkoagulāciju, ir svarīgi regulāri apmeklēt acu ārstu.

    Šo priekšnosacījumu ievērošana var būtiski aizkavēt vai pat pasargāt no diabētiskās retinopātijas attīstības.

    Viens no galvenajiem kritērijiem veiksmīgai cukura diabēta ārstēšanai un komplikāciju novēršanai ir pacienta zināšanas par savu saslimšanu un aktīva līdzdalība ārstēšanās procesā.

     

    Biežāk uzdotie jautājumi:

     

    Vai tīklenes lāzerkoagulācija ir droša ārstēšanas metode?

    Vai lāzerkoagulācijai ir īpaši jāsagatavojas?

    Vai pēc lāzerkoagulācijas uz kādu laiku ir jāpaliek slimnīcā?

    Vai tīklenes lāzerkoagulācija ir sāpīga?

    Cik ilgi norit lāzerkoagulācijas operācija?

    Vai parasti pēc lāzerkoagulācijas novēro kādas blakusparādības?

    Vai pēc lāzerkoagulācijas ir jāievēro speciāls režīms?

    Vai acu piepūle nerada pastiprinātu risku manām acīm?

    Cik reizes parasti veic lāzerkoagulācijas operāciju?



    Vai tīklenes lāzerkoagulācija ir droša ārstēšanas metode?

    Parasti lāzerkoagulācija norit bez komplikācijām, taču tāpat kā jebkurai citai operācijai, zināms risks pastāv. Visbīstamakās ir pacienta acs kustības lāzerkoagulācijas laikā, kad lāzera stars var bojāt veselo tīkleni, kā rezultātā notiek redzes pasliktināšanās. Lāzerkoagulācija dažreiz var arī izraisīt tīklenes asiņošanu un radīt pārāk lielas rētas. Par laimi šīs komplikācijas ir retas.

    Proliferatīvas diabētiskas retinopātijas slimniekiem parasti jau ir vairāk  vai mazāk izteikti krēslas redzes traucējumi. Panretināla lāzerkoagulācija šos traucējumus var pastiprināt. Visai bieži pacientiem pēc panretinālās lāzerkoagulācijas ir apgrūtināta automašīnas vadīšana tumšā laikā. Bieži vien arī perifērā jeb sānu redze pēc panretinālās lāzerkoagulācijas nav vairs tik laba kā agrāk. Dažiem pacientiem pēc lāzerkoagulācijas uz ilgāku laiku paliek paplašinātas acu zīlītes. Gandrīz visi pacienti pēc lāzerkoagulācijas izjūt nelielu redzes pasliktināšanos, kas ilgst vairākas dienas. Ļoti retos gadījumos lāzerkoagulācija var izraisīt būtisku acs iekšējā spiediena paaugstināšanos. Ja spiediens tiešām ir augsts, pacients izjūt nepatīkamas galvassāpes. Šajā gadījumā nekavējoties jāgriežas pie acu ārsta.

    Lai samazinātu komplikāciju rašanās risku, lāzerkoagulāciju jāveic vairākos seansos. Daudzi ārsti pēc lāzerkoagulācijas nozīmē pretiekaisuma acu pilienus.

     

    Vai lāzerkoagulācijai ir īpaši jāsagatavojas?

    Pēc lāzerkoagulācijas Jūsu redze uz kādu laiku būs pazemināta, būtu ieteicams nodrošināt sev līdzi kādu pavadoni. Sakarā ar to ka Jūsu acu zīlītes tiks paplašinātas, kā arī ar spēcīgo apžilbumu, uzreiz pēc lāzerkoagulācijas Jūs nebūsiet spējīgi vadīt automašīnu. Pēc lāzerkoagulācijas dodoties mājup, ir ieteicams valkāt saulesbrilles.

     

    Vai pēc lāzerkoagulācijas uz kādu laiku ir jāpaliek slimnīcā?

    Nē.Lāzerkoagulāciju izdara ambulatori un pēc tās Jūs varēsiet uzreiz doties mājās.

     

    Vai tīklenes lāzerkoagulācija ir sāpīga?

    Veicot lokālu lāzerkoagulāciju neproliferatīvas diabētiskas retinopātijas stadijā, visbiežāk tā ir nesāpīga. Tomēr daži pacienti izjūt vairāk vai mazāk izteiktu diskomfortu.

    Panretināla tīklenes lāzerkoagulācija ir apjomīgāka un to parasti veic ar lielāku lāzera enerģiju, tāpēc daudzi pacienti izjūt nelielas sāpes. Tomēr  parasti tās ir panesamas un nerada lielas problēmas.

    Arī pēc lāzerkoagulācijas var saglabāties nepatīkams acs kairinājums vai pat sāpes acī un/vai galvassāpes.  Daudzi ārsti pēc lāzerkoagulācijas nozīmē pretiekaisuma acu pilienus. Ja sāpes ir izteiktas un nepāriet, nekavējoties nepieciešama acu ārsta konsultācija.

     

    Cik ilgi norit lāzerkoagulācijas operācija?

    Lokāla lāzerkoagulācija parasti norit no dažām minūtēm  līdz pat pusstundai, panretināla lāzerkoagulācija norit no 15 minūtēm līdz pat pusstundai vai vēl ilgāk.

     

    Vai parasti pēc lāzerkoagulācijas novēro kādas blakusparādības?

    Sakarā ar spilgto gaismu, parasti pēc lāzerkoagulācijas ir spēcīgs apžilbums, kas pilnībā pāriet dažu stundu laikā. Pēc lāzerkoagulācijas redze var būt neskaidrāka, bet parasti tā uzlabojas 3-6 nedēļu laikā. Apmēram tikpat ilgi pacients var novērot zvaigznītes vai tumšus punktus redzes laukā., kas ir izskaidrojams ar lāzerkoagulātiem tīklenē. Ar laiku šīs sūdzības samazinās. Bieži pēc panretinālās lāzerkoagulācijas pacientiem rodas paliekoši sānu jeb perifērās un krēslas redzes traucējumi.

     

    Vai pēc lāzerkoagulācijas ir jāievēro speciāls režīms?

    Pēc lāzerkoagulācijas sakarā ar diabētisku retinopātiju, nav  jāievēro speciāls režīms, taču nedrīkst pieļaut ķermeņa pārkaršanu, piem. pirtī. Jūs varat atgriezties pie normāla dzīves režīma un fiziskajām aktivitātēm jau tajā pašā dienā.

     

    Vai acu piepūle nerada pastiprinātu risku manām acīm?

    Nē. Jūs nevarat nodarīt ļaunu savām acīm tās lietojot, neatkarīgi vai Jūs ilgstoši lasiet, skatāties televizoru vai vadiet automašīnu.

     

    Cik reizes parasti veic lāzerkoagulācijas operāciju?

    Izdarot lokālu tīklenes lāzerkoagulāciju, mēs vienmēr ceram, ka tā atkārtoti nebūs nepieciešama, taču bieži vien rodas jauni asinsizplūdumi, eksudāti vai makulas tūska un lāzerkoagulāciju ir nepieciešams atkārtot. Panretinālu tīklenes lāzerkoagulāciju parasti izdara 2-3 seansos. Ja neovaskularizācija nesamazinās, vai progresē, ir nepieciešama papildinoša lāzerkoagulācija. Ar īsākiem vai garākiem intervāliem lāzerkoagulācija var but nepieciešama visā dzīves laikā un tikai no cukura diabēta kompensācijas pakāpes ir atkarīgs lāzerkoagulācijas biežums.

     

     


     ATPAKAĻ