GLAUKOMA


  •  

       

     

     

     

    Uz jautājumiem atbild Dr. Kristīne Baumane,

    Oftalmologs, P. Stradiņa KUS 1. acu nodaļā

    Datums: 21.06.2011

     

    Glaukoma esot otrs biežākais akluma cēlonis pasaulē, un arī pie mums tā nav bez vainas. Tāpēc, ja ģimenes ārsts tev saka: «Vajadzētu izmērīt acs spiedienu un novērtēt redzes nervu...», izturies pret šo ieteikumu ļoti, ļoti nopietni. Un vispār – pēc četrdesmitās dzimšanas dienas zini, ka vienreiz gadā acu dakteris jāapmeklē noteikti!

     

    Skatiens brīžiem miglojas, brīžiem atkal ir kristālskaidrs, bet citreiz pavisam dīvaina sajūta – it kā putekļi būtu sabiruši acīs... Kas īsti ir glaukoma?

    – Glaukoma ir progresējoša acs slimība, kas rada izmaiņas redzes nervā, līdz ar to arī izmaiņas redzes laukā. Redzes nervs attēlu no tīklenes pārnes uz smadzenēm, pārvēršot to tajā attēlā, ko redzam. Visbiežākais slimības simptoms ir paaugstināts acu spiediens. Tomēr jāņem vērā, ka ir divu veidu glaukomas.

    Biežāk sastopamā ir primāra atvērtā kakta glaukoma. Parasti tā parādās pēc četrdesmit gadu vecuma – biežāk cilvēkiem, kam ģimenē šāda slimība jau bijusi. Tā vairāk skar cilvēkus, kam ir tuvredzība. Riska grupā ir arī tie, kam ir paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis.

     

    – Kāds ir biežākais glaukomas rašanās iemesls?

    – Lai gan veikti dažādi pētījumi, joprojām nav izdevies noskaidrot, kādēļ rodas glaukoma. Taču pierādīts, ka viens no galvenajiem riska faktoriem ir paaugstināts intraokulārais jeb acs iekšējais spiediens. Acī cirkulē caurspīdīgs šķidrums. To ražo speciāls dziedzeris – ciliārķermenis. Pa drenāžas zonu, kas atrodas starp radzeni un cīpsleni, šis šķidrums tiek novadīts atpakaļ asins cirkulācijas sistēmā. Ja acs drenāžas sistēma tiek aizsprostota, paaugstinās šķidruma radītais spiediens. Šis acs iekšējais spiediens nospiež acs visjutīgāko, visvārgāko vietu – redzes nervu. Līdz ar to laika gaitā redzes nervs atrofējas, radot arī audu defektu. To dēvē par redzes nerva glaukomatozo ekskavāciju. Redzes nervs atrofējas pamazām un visbiežāk nemanāmi. Atrofija sākas no redzes nerva centra, kur parādās neliela bedrīte. Ar laiku šī bedrīte izplešas līdz pat redzes nerva malām, līdz viss redzes nervs iespiežas dziļumā un veido tādu kā krāteri. Ja redzes nervs ir nospiests un atrofējies, atjaunot redzi diemžēl nav iespējams.

     

     

    – Kādi vēl iemesli?

    – Glaukoma ir progresējoša neiropātija, kas diemžēl attīstās arī tad, ja acu spiediens ir ļoti zems. Pat ja izdevies ievērojami pazemināt acu spiedienu un teorētiski tas neko sliktu redzes nervam vairs nevar nodarīt, reizēm glaukoma tomēr turpina progresēt.

    Lai noskaidrotu, vai nav kādi citi iemesli, kas atbildīgi par redzes nerva progresējošo atrofiju, tika veikti dažādi pētījumi. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija izpētīt, cik labi ir apasiņots redzes nervs. Pētījumi pierādīja, ka redzes nerva apasiņošana glaukomas slimniekiem ir krietni lēnāka un sliktāka nekā citiem cilvēkiem. Dažādu faktoru kopumu, kas pasliktina redzes nerva apasiņošanu, dēvē par vaskulārās disregulācijas sindromu.

    Biežāk šis sindroms piemeklē izteikti slaidas sievietes. Izpētīts, ka šis sindroms raksturīgs izglītotiem cilvēkiem, kas regulāri sporto un rūpējas par savu veselību. Taču ir faktori, ko viņi nevar ietekmēt arī tad, ja īpaši rūpējas par savu veselību. Jau no dabas šiem cilvēkiem vienmēr ir aukstas rokas un kājas, līdz ar to arī ilgāks iemigšanas periods. Tāpat organisma īpatnību dēļ viņiem no organisma pastiprināti izvadās sāls. Šiem cilvēkiem ir pastiprināta smaržu izjūta un jutība pret dažādiem medikamentiem, zālēm un ķīmiskām vielām.

     

    – Kā iespējams konstatēt glaukomu?

    – Redzes nervā veidojas jau pieminētais bojājums jeb ekskavācija, ko var konstatēt, paplašinot acs zīlīti un ar oftalmoskopu aplūkojot redzes nerva disku. Glaukomas izraisītās izmaiņas ir ļoti raksturīgas. Redzes nerva diskā samazinās nervu šķiedru daudzums un padziļinājums palielinās. Tiesa, ne vienmēr iespējams precīzi aplūkot redzes nervu un novērtēt visniecīgākās izmaiņas, tāpēc otra svarīgākā izmeklēšanas metode ir redzes lauka noteikšana.

    Tā veidojas glaukoma:

     

    Ko darīt, ja sākusies glaukoma? Kā to ārstēt?

    – Galvenais uzdevums ir samazināt acu iekšējo spiedienu. Šī ir vienīgā efektīvā un pierādītā glaukomas ārstēšanas metode. Sākotnēji glaukomas ārstēšanai dakteris izrakstīs speciālus pilienus acs iekšējā spiediena samazināšanai. Papildus jādomā arī par pietiekamu acs apasiņošanu. Ir medikamenti, kam piemīt dubulta iedarbība – tie gan samazina acs spiedienu, gan arī uzlabo acs asinsriti.

    Ja acs iekšējais spiediens ir samazināts, tad ārsts no savas puses ir izdarījis visu, ko mūsdienu medicīna vispār pieļauj. Taču glaukoma nozīmē, ka ļoti rūpīgi jāseko ne tikai spiedienam, bet arī izmaiņām redzes nervā un nervu šķiedru slānī. Nedrīkst aizmirst arī par redzes asuma un redzes lauka izmaiņām.

    Diemžēl glaukomas galējā stadija ir redzes zaudēšana. Tieši tāpēc ir tik būtiski regulāri noteikt un uzraudzīt redzes lauka mērījumus. Pēc to attīstības – vai tie stāv uz vietas vai progresē – dakteris aptuveni var noteikt, cik ilgi viņa pacients vēl varēs redzēt.

    Ja konstatēta glaukoma, jāatceras: divu gadu laikā jāveic vismaz seši redzes lauka izmeklējumi! Ja ārsts konstatēs, ka slimība progresē, acu spiediens jāsamazina vēl vairāk.

     

     

    Kāds ir normāls acs spiediens?

    – Normāls spiediens ir no astoņi līdz divdesmit viens milimetrs dzīvsudraba staba. Tomēr šie rādītāji ir ļoti individuāli. Krietni progresējušas glaukomas gadījumā pēc operācijas un dažādu medikamentu lietošanas normāls spiediens ir astoņi. Turpretī cilvēkam, kam ir aizdomas par glaukomu, bet neizmainīts redzes nervs un redzes lauks, arī divdesmit var būt normāls spiediens, pie kura neveidosies glaukoma un redzes nerva bojājums.

    Tāpēc ikvienam cilvēkam jāsaprot, ka pēc viena vienīga mērījuma nevar noteikt, kāds ir normāls viņa acu spiediens. Tas jāpavēro ilgākā laika periodā. Ja redzu, ka redzes lauka izmaiņas progresē, rodas tā dēvētais krāteris, pat rādījums piecpadsmit jau ir par augstu un ar steigu jāsamazina.

     

    Kāpēc bieži glaukomu atklāj tikai tad, kad tā jau ir krietni progresējusi?

    – Rūpēties par savu veselību un pēc četrdesmit piecu gadu vecuma reizi gadā apmeklēt acu ārstu ir katra cilvēka atbildība. Tas jādara obligāti, tikai tad glaukomu noķersim laikus. Bet, ja cilvēks pieradis par savu veselību nerūpēties un pie ārsta vērsties tikai krīzes situācijā, nav nekāds brīnums, ja konstatējam aizlaistas glaukomas gadījumu un redzi vairs atgriezt nevaram. Tāpēc jāatceras, ka reizi gadā katram cilvēkam jāpārbauda acu spiediens un redzes asums. Tas ir jādara pie acu ārsta, bet sliktākajā gadījumā acu spiediens jāpamēra briļļu veikalā, kur to izdarīs optometrists.

    Strādājot ar pacientiem ikdienā, visvairāk mani satrauc gadījumi, kad cilvēks, kam atklāta glaukoma, konsultējas nevis ar savu ārstu, bet radiem un kaimiņiem. Piemēram, ārsts izrakstījis pilienus spiediena samazināšanai acīs. Cilvēks pilina, pilina un jūt, ka kļūst it kā sliktāk. Viņš nospriež, ka ārsts noteicis nepareizos pilienus. Bet nezina, ka glaukoma ir progresējoša neiropātija, kas reizēm attīstās samērā strauji, pat lietojot pilienus. Tos nelietojot – vēl straujāk.

    Šādā brīdī ar savu pieredzi dalās kaimiņš, kurš izstāsta: viņam arī bijuši izrakstīti pilieni, kurus viņš nav pilinājis. Pēc tam, kad viņš vairs nemaz nav redzējis, aizgājis pie ārsta, kur konstatēta katarakta – lēcas apduļķošanās. Tad viņam uztaisīta operācija, ielikta mākslīgā lēca, un cilvēks tagad atkal labi redz. Glaukomas pacients notic kaimiņa stāstam un gaida, kad ar viņu notiks tāpat. Tikai tad, kad viņš vairs neredz, šis cilvēks dodas pie ārsta. Ko viņš tur dzird? Redzes nervs jau ir gājis bojā un atgūt zudušo redzi nav iespējams.

     

    – Vai glaukoma parasti rodas uzreiz abās acīs?

    – Nē. Lai gan šī slimība ir ļoti viltīga un nejauka, visbiežāk tā sākas asimetriski – vispirms vienā acī un tikai pēc kāda laika arī otrā. Ja cilvēks laiku pa laikam aizver te vienu aci, te otru un pārbauda, vai ar abām redz vienlīdz labi, un vēl pārliecinās, vai redzes lauks nav sašaurinājies vai kļuvis tāds kā miglains, viņš jau izdara ļoti daudz savu acu labā. Diemžēl dzīvē viss izrādās citādi. Cilvēkam pat neienāk prātā, ka viņam būtu viena acs jāaizver un jāpārliecinās, vai viņš redz ar otru. Vēl nesen pie manis pēc palīdzības vērsās cilvēks, kuram veselajā acī bija iekļuvis kāds svešķermenis un stipri grauza. Tikai mirklī, kad graušanas dēļ nevarēja skatīties ar šo vienu aci, viņš saprata, ka ar otru neko neredz, un steigšus vērsās pēc palīdzības. Diemžēl izrādījās, ka šai acī jau ir galēja glaukoma.

     

    Bet kā tas iespējams, ka cilvēks nemana, ka viņa redze pasliktinās vai vispār pat zūd?

    – Kā jau minēju, atvērta kakta glaukoma norit nemanāmi, bez jebkādiem simptomiem. Arī redze zūd pakāpeniski. Kad nosakām pacienta redzes lauku, izdrukā glaukomas radīto defektu vietās parādās melni plankumi.

    Bet reāli cilvēks, kam ir glaukoma, nekādus melnus plankumus neredz un nemana. Pat situācijā, kad slimība jau paņēmusi pusi redzes lauka, cilvēki nemaz nesūdzas, jo otra – veselā acs – vēl rāda labi un kopumā viņš redz diezgan normāli.

     

     

    – Vai tiešām nav nekādu pazīmju, pēc kurām iespējams noteikt, ka acs spiediens paaugstinājies?

    – Ir, bet šādi gadījumi ir diezgan reti. Spiedienam paaugstinoties, cilvēks jūt, ka acs sāk migloties. Ap gaismas ķermeņiem parādās varavīksnes loki. Acs ik pa laikam asaro, un brīžiem šķiet, ka tajā kaut kas iekritis. Vēl viena, ļoti raksturīga pazīme, kas liecina par paaugstinātu acs spiedienu, – cilvēkam sāk šķist, ka viņa lasāmās brilles kļuvušas par vāju, un viņš dodas pie ārsta, lai izraksta stiprākas. Ja gada laikā cilvēks atkārtoti vēršas pie acu ārsta pēc stiprākām brillēm, viņam rūpīgi jāizmeklē gan acs spiediens, gan redzes nervs.

     

    – Minējāt, ka ir divi glaukomas veidi. Kāds ir otrs?

    – Otra, retāka glaukomas forma ir slēgta kakta glaukoma. Arī šī glaukomas forma saistīta ar acs spiediena paaugstināšanos, tomēr izpaužas pavisam citādi nekā iepriekšminētā.

    Šī glaukoma parasti sākas ar akūtu lēkmi – acs spiediens strauji ceļas, un tāpēc rodas spēcīgas sāpes acīs, kas atstarojas arī uz galvu. Sāpes ir tik lielas, ka var būt slikta dūša un vemšana. Var būt arī sirds ritma traucējumi. Bieži vien cilvēkus, kam uznākusi šāda lēkme, ar ātro palīdzību nogādā slimnīcā ar aizdomām par kādu vēdera slimību vai infarktu. Taču, ja iepriekšminētās pazīmes kombinējas ar izteiktu acs apsārtumu un redzes acumirklīgu zudumu, ārstam būs skaidrs, ka tā bijusi tipiska glaukomas lēkme. To var izprovocēt ilgstošas atrašanās tumsā ar atvērtām acīm, stress, kā arī ilgstošs darbs noliekušamies uz leju.

    Ir gadījumi, kad lēkmes nav tik izteiktas, – tad īslaicīgi aizmiglojas redze, bet pēc laika tā atkal atjaunojas.

     

    – Teicāt, ka spiediena mazināšanai jālieto pilieni. Taču bieži ir sūdzības, ka pēc to lietošanas acis grauž un sāp.

    – Daudzi cilvēki pēc pilienu lietošanas gan jūt graušanu, gan pamana, ka acs kļuvusi sarkana. Tik tiešām dažas minūtes pēc iepilināšanas var būt nepatīkamas izjūtas, bet pēc dažām minūtēm tās pāriet. Nepatīkamās izjūtas jāpiecieš, citādi draud aklums. Pilienu lietošana ir vienkāršākais un ātrākais veids, kā samazināt acs iekšējo spiedienu.

    Protams, no pilieniem var būt arī alerģija. Gadās, ka cilvēks nepanes pilienos esošo konservantu, kura ilgstoša lietošana rada sausās acs sindromu. Taču arī tad iespējams rast risinājumu. Ja nu pilienus nekādi nav iespējams lietot, jāveic lāzerterapija vai glaukomas operācija.

     

    – Kādos gadījumos veic glaukomas operāciju?

    – Tad, ja acu spiedienu nevar samazināt ar medikamentiem. Bieži cilvēks saka – izoperējiet man glaukomu, lai tās vairs nav! Diemžēl glaukomu nevar izoperēt tā, lai slimības vairs nebūtu. Operācijas laikā iespējams vien samazināt acs spiedienu. Uztaisām caurumiņu atteces ceļos un paplašinām drenāžas zonu, lai šķidrumu novadītu asins cirkulācijas sistēmā un līdz ar to samazinātos acs spiediens.

    Diemžēl gadās, ka pēc operācijas izveidotais caurumiņš strauji aizaug un operācijai nav nekādas jēgas. Tāpēc vienmēr iepriekš brīdinām – iespējams, neveiksmes gadījumā vajadzēs operāciju veikt atkārtoti.

    Protams, operācijas laikā var izmantot arī medikamentus, kas mazina saaugumu rašanos. Taču arī šai metodei ir riski – ļoti zems acs spiediens pēc operācijas vai, piemēram, filtrācijas spilventiņa iekaisums.

    Vairākumā gadījumu pēc glaukomas operācijas spiediena mazināšanai pilieni vairs nav jālieto. Taču reizēm arī pēc operācijas

    spiediens saglabājas diezgan augsts un dakteris nolemj, ka papildus vēl jāpilina pilieni.

    Pusotru mēnesi pēc operācijas parasti jāpilina pilieni, kas rūpējas par to, lai operētajā acī nerastos iekaisums. Pirmās pāris nedēļas šīs zāles jāpilina četras piecas reizes dienā, bet pakāpeniski arvien retāk. Pēc pusotra mēneša zāļu lietošana jāpārtrauc. Gadās gan, ka pretiekaisuma pilieni mazliet paaugstina acu spiedienu, taču tas ir tikai uz laiku.

     

     

    – Cik bieži pēc operācijas jākontrolē acu spiediens?

    – Arī pēc operācijas glaukoma nekur nav pazudusi, ar šo slimību jāsadzīvo visu mūžu. Pēc operācijas spiediens jākontrolē reizi nedēļā, lai redzētu, kā «strādā» operācijas vieta. Arī vēlāk spiediens jāpārbauda reizi mēnesī, pusotrā.

     

    – Kas jāievēro pēc operācijas?

    – Pirmās divas nedēļas pēc operācijas jāievēro ļoti strikts režīms. Nedrīkst gulēt uz operētās acs, nedrīkst liekties uz leju, aci berzēt. Ejot laukā no mājas, acs jāaizsedz ar speciālu pārsēju. Galva jāmazgā, atliecot uz aizmuguri – kā frizētavā, nekādā gadījumā uz priekšu. Jāizvairās no svešķermeņu iekļūšanas acīs un, pilienus pilinot, jānomazgā rokas.

    Dažreiz acu ārsts var likt pēc operācijas pamasēt operētās acs ārējo apakšējo kaktiņu. Tas nepieciešams, ja caurumiņš acī gan ir uztaisīts, bet acs iekšējais šķidrums nevar atrast ceļu, lai filtrētos projām. Aci mazliet pamasējot, caurumiņš parasti paveras un šķidrums izfiltrējas.

    Sevišķs miera režīms jāievēro cilvēkiem, kam pēc operācijas no rītiem asaro acis.

    Slēgta kakta glaukomas gadījumā uz visu mūžu nedrīkst ilgstoši strādāt ar noliektu galvu – jādzīvo ar lepni paceltu galvu. Nedrīkst ilgstoši adīt, grīda jāmazgā ar slotu, nevis rāpus, nedrīkst ravēt dārzu un nedrīkst arī gulēt uz vēdera. Ja nu tomēr sākas akūta glaukomas lēkme, uzreiz jāatguļas un dažas minūtes jāpaguļ. Ja tas nelīdz, jāsauc ātrā palīdzība.

    Jāatceras – ja cilvēkam reiz jau vienā acī bijusi akūta glaukomas lēkme, arī otrā acī jāuztaisa lāzerprocedūra, ko dēvē par iridektomiju un jāizveido šis caurumiņš, lai lēkme nākotnē neatkārtotos arī šajā acī. Tas jādara arī tad, ja otrā acī glaukoma nav konstatēta.

     

    – Vai ir iespējams noteikt, cik ilgi cilvēks saglabās redzi, ja viņam atklāta glaukoma?

    – To neviens nevar pateikt, jo glaukoma ir ļoti individuāla slimība. Risku nosaka tas, vai tuvākie asinsradinieki savulaik ir vai nav zaudējuši redzi. Ja tēva vai mātes glaukoma ir beigusies ar redzes zudumu, liela varbūtība, ka arī viņu bērnam nākotnē glaukomas dēļ jāzaudē redze.

    Ja gribam prognozēt glaukomas attīstību, jāizvērtē, cik pacients ir vecs, kāds ir viņa paredzamais dzīves ilgums un acs bojājuma lielums atklāšanas brīdī. Ja cilvēks pie ārsta atnāk astoņdesmit gadu vecumā un viņam konstatē nesen sākušos glaukomu, un acs spiediens nav ļoti liels, tad varu teikt – viņa prognoze ir ļoti laba un viņš redzi, visticamāk, saglabās. Bet, ja atnāk pacients četrdesmit piecu gadu vecumā un viena acs jau ir neredzīga, bet otrai acij slimība ir stipri progresējusi, prognozes nav tik labas. Tomēr nav arī pareizi cilvēkus iedzīt depresijā un strikti noteikt, ka viņš zaudēs redzi – slimība ir tik individuāla, ka to nav iespējams prognozēt.

     

    Silts ieteikums:

    Pēc 45 gadu vecuma acu spiediens reizi gadā jāmēra obligāti! Bet! Ja ģimenē kādam jau bijusi glaukoma, acu spiediens regulāri jāmēra jau no divdesmit gadu vecuma.

     

    Ņem vērā:

    Ja tev veikta redzi uzlabojoša lāzeroperācija, acis katru gadu jāzmeklē īpaši rūpīgi. Tā kā operācijas rezultātā tava radzene kļuvusi plānāka, mērot acu spiedienu, tas var rādīt zemāku rezultātu nekā patiesībā Tāpēc glaukoma var tikt atklāta novēloti.

    Ja bijušas iepriekšējas acu operācijas, iespējams, glaukomas operācija nedos tik labus rezultātus, kā cerēts.

     

     

    Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu IEVAS Veselība. Dr.Kristīni Baumani intervēja Agnese Meiere

     


     ATPAKAĻ