ARĪacisnovecojebstāstsparkataraktu
17.12.2012
Ja mamma vai omīte sūdzas, ka brilles vairs nerāda tik labi, kā vajadzētu, ieskaties viņai acīs – vai tās ir tikpat dzidras? Nē? Tad pieraksti viņu pie daktera, jo viena no kataraktas pazīmēm ir apduļķota acs lēca, ko ārsts pusstundu ilgas operācijas laikā nomainīs pret jaunu.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu "IEVAS Veselība"; autore:
Sigita Rukmane
Čaklā staru lauzēja
Pavēro, cik dzidra un caurspīdīga acs lēca ir bērnam vai jaunam cilvēkam. Līdz
ar gadiem tā sabiezē, kļūst duļķaina, un tad arī pat vislabākās brilles neļauj
redzēt tā, kā gribētos un vajadzētu. Tiesa gan, ja apduļķošanās ir tālāk no
lēcas centra, nespeciālists, turklāt bez speciālajiem dakteru instrumentiem un
aparātiem, var arī nepamanīt šīs izmaiņas. Vienīgi mammas vai omītes sūdzības
par sliktāku redzi nodos, ka kaut kas īsti nav kārtībā.
Lēca ir novietota aiz acs zīlītes un ir viena no galvenajām staru lauzējām acī.
Tā ir savienota ar vienu no acs muskuļiem (ciliāro jeb akomodācijas), kurš
saraujoties maina lēcas izliekumu. Un, mainoties lēcas formai, mainās arī tās
staru laušanas spējas. Tiem no objekta vienmēr jāfokusējas uz tīklenes – acs
iekšējā nervu apvalka, kas savukārt nepieciešams, lai attēls, ko redzam, būtu
ass. Lielākai skaidrībai salīdzināsim lēcu ar spēcīgu fotoaparāta objektīvu, kam
mainot fokusu, varam iegūt skaidru attēlu tuvumā vai tālumā. Ja objektīvs būs
netīrs vai apduļķots, arī attēls būs neskaidrs. Gluži tāpat ir ar kataraktu, un
to nevar izlabot ne brilles, ne kādi acu pilieni vai citas procedūras, jo
bojājums ir neatgriezenisks.
Kā rodas?
Pie vainas ir nodzīvotie gadi. Precīzāk – vecuma katarakta ir visbiežāk
sastopamais šīs slimības veids, un tas ir absolūti normāls dabisks process. Zem
lēcas kapsulas esošās šūnas visu mūžu aktīvi dalās, un vecās šūnas lēnām migrē
uz lēcas centru. Tieši tāpēc bērniem lēcas saturs ir gandrīz šķidrs, taču ar
gadiem lēca kļūst cieta un maina krāsu, līdz ar to samazinās arī gaismas
caurlaidība un redzes asums. Cik ātri tas notiks, dakteris neņemas spriest, jo,
kā jau viss mūsu organisms, arī acs lēca katram ir īpaša. Viens gan ir skaidrs –
tāpat kā citas kaites, arī kataraktas veidošanos paātrina neveselīgs dzīvesveids,
alkohols, smēķēšana, ilgstošas un nepareizas diētas.
Cits stāsts ir tad, ja katarakta veidojas kādas acs traumas, radioaktīvā
starojuma vai indīgu vielu ietekmē. Arī sistēmiskas slimības (cukura diabēts,
reimatisms), daži no medikamentiem, kas lietoti ilgstoši (kortikosteroīdi,
psihotropas vielas, urīndzenošie līdzekļi), var kalpot par labu augsni
kataraktai, taču tā var būt arī iedzimta. Lai gan visai reti, taču
nepieciešamības gadījumā operāciju narkozē veic pat dažas nedēļas veciem
bērniņiem. Ja ir kaut mazākās šaubas, ka šāda manipulācija var būt bīstama
mazuļa dzīvībai vai atstāt kādas sekas uz viņa veselību, tad to dara, tiklīdz
iespējams.
Kad krāsas izbalē
Runājot par vecuma kataraktu, sākuma stadijās ilgu laiku nebūs nekādu sūdzību.
Būtiskus redzes traucējumus cilvēks pamanīs tikai pēc gadiem, un biežākās
sūdzības ir jau pieminētā redzes pasliktināšanās, ko nevar koriģēt ar brillēm,
kļūst grūtāk lasīt, rodas nepieciešamība ieslēgt spilgtāku apgaismojumu, bet
kādreiz košās krāsas tagad redzamas blāvas un nespodras. Taisnības labad gan
jāpiebilst, ka tik nopietnas sūdzības rodas tad, ja apduļķojumi ir pašā lēcas
centrā. Pat nelieli bojājumi šajā rajonā rada pamatīgus redzes traucējumus,
savukārt izteikti apduļķojumi lēcas perifērijā jeb tās ārmalās var nelikt par
sevi manīt. Kādā veidā lēca apduļķosies, iepriekš nevar prognozēt pat ārsts.
Bet – ko darīt, ja nonācis tik tālu, ka acis atsakās saskatīt pasauli skaidri,
bez miglas plīvura? Dakteris ar atbildi nevilcinās un paziņo, ka kataraktas
vienīgā ārstēšanas metode ir apduļķotās lēcas ķirurģiska izņemšana jeb, mediķu
valodā runājot, ekstrakcija. Kā mierinot viņš piebilst, ka tā ir visbiežāk
veiktā acu operācija pasaulē, turklāt arī šajā jomā notiek attīstība, un,
uzlabojoties operācijas metodēm, tā kļuvusi arī par vienu no veiksmīgākajām acu
operācijām.
Mazs
grieziens un...
Vēl nemaz ne tik senā pagātnē kataraktas operācija bija sarežģīta un arī
komplikāciju risks samērā augsts, tāpēc to veica tikai tad, kad katarakta bija
nobriedusi. Citiem vārdiem sakot, vēlīnā stadijā, kad cilvēkam redze jau bija
ļoti slikta un tāpēc krietni apgrūtināta dzīve. Mūsdienās kataraktas operāciju
veic jau tad, kad redzes pasliktināšanās sāk ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti,
piemēram, traucē strādāt, rada grūtības lasīt vai veikt citus ikdienišķus darbus.
Atsevišķos gadījumos acu ārsts var izlemt veikt operāciju arī ātrāk, piemēram,
ja apduļķotā lēca sāk piebriest un paaugstinās acs iekšējais spiediens.
Pats vārds operācija daudziem uzdzen šermuļus, taču tā ir ātra un nesāpīga.
Pirms tam gan jāveic sagatavošanās darbi: no sava ģimenes ārsta jāpaņem izziņa,
kurā rakstīts, ka acu operācija nekaitēs tavai veselībai, un kurā būs norādītas
visas esošās slimības. Ģimenes ārstam arī jāpieņem lēmums, vai nepieciešami kādi
papildusizmeklējumi. Ja jā, tad tie noteikti jāveic. Pirms pašas operācijas vai
kādas dienas iepriekš acu ārsts veiks vispārēju acu izmeklēšanu un aprēķinās
nepieciešamās mākslīgās lēcas stiprumu – noteiks dioptrijas tuvredzībai vai
tālredzībai. Un tad jau seko lielais notikums. Kataraktas operāciju visbiežāk
veic ambulatori dienas stacionāros. Tas nozīmē to, ka pacients operācijas dienas
rītā ierodas stacionārā un jau vakarā vai nākamajā dienā dodas mājās.
Kataraktas operācijas pamatmetodei dots ātrumā grūti izrunājams nosaukums –
fakoemulsifikācija. Atšifrējums ir šāds: ārsts veic nelielu, aptuveni divus trīs
milimetrus mazu griezienu acī un caur to ar speciālu ultraskaņas adatu sašķeļ
apduļķotās lēcas masas un tās atsūc. Lēcas kapsulu atstāj, jo operācijas beigās
tajā ievieto mākslīgo intraokulāro lēcu. To salocītā veidā ievada ar speciālu
inžektoru. Operāciju veic vietējā anestēzijā, tā ir nesāpīga un ilgst apmēram
divdesmit vai trīsdesmit minūtes.
Un tad sākas pēcoperācijas periods, kad jālieto acu pilieni, ārpus telpām jānēsā
acs apsējs un jāievēro saudzējošs režīms. Uz kādu laiku jāaizmirst par
sportošanu, dejām, smagumu celšanu un citām nopietnākām aktivitātēm. Arī
lasīšanai kādu brīdi vajadzētu mest mieru, lai nepārslogotu otru aci.
Mazliet par lēcām
Par laimi, kataraktas operācijas Latvijā iekļautas valsts apmaksājamo
manipulāciju sarakstā, taču... Rindas ir patiešām lielas – aptuveni trīs gadu
garumā. Nepietiekamā finansējuma dēļ. Tāpēc tie, kuriem maciņš ļauj, šo
operāciju var veikt arī par maksu. Cenas dažādas, bet jārēķinās ar vairākiem
simtiem latu. Tiesa gan, operācijas izmaksas lielā mērā atkarīgas arī no tā,
kādu mākslīgo lēcu izvēlēsies, jo svarīgas ir ne tikai tās optiskās īpašības,
bet arī lēcas biosaderība ar acs audiem. Galu galā, tā acī paliks visu atlikušo
mūžu. Dakteris stāsta, ka vislabākās optiskās īpašības un biosaderība ir
ūdensnecaurlaidīgajām akrila lēcām. Pasaulē visbiežāk izmantotās (vairāk nekā 50
miljoniem pacientu) šī materiāla salokāmās intraokulārās lēcas ir ar nosaukumu
AcrySof. Arī Latvijas ķirurgi tādas izmanto jau ilgstoši.
Ir divu veidu salokāmās lēcas – monofokālās un multifokālās. Biežāk lieto
monofokālās, taču tām ir viens liels trūkums – pēc operācijas nepieciešamas
brilles lasīšanai vai tālumam. Tas arī ir iemesls, kāpēc pēdējos gados aizvien
vairāk lieto otrās – multifokālās – lēcas. Lai arī ievērojami dārgākas un valsts
tās neapmaksā, pēc operācijas pacientam ir laba redze un nav nepieciešams nēsāt
ne lēcas, ne brilles. Ne velti par labu multifokālām lēcām izšķiras gados
jaunāki, aktīvi un darbaspējīgi pacienti. Tiesa gan, pēdējo vārdu par to, kāda
lēca ir piemērota tieši tev, tik un tā teiks ārsts.