ACSV I RSMASSLIMĪBASUNACUPILIENUKONSERVANTI


  •  

    Gunta Blezūra,

    Latvijas Amerikas acu centra oftalmoloģe

        Datums: 29.09.2010

     

     

    Acs virsmas slimība ir simptomu kopums, ko izraisa izmaiņas acs priekšējā daļā. Acs virsmas slimība biežāk rodas vecākiem cilvēkiem, kā arī glaukomas slimniekiem.

    Acs virsma ir funkcionāla vienība, kas ietver asaru plēvīti, Meiboma dziedzerus, asaru dziedzerus, radzeni un konjunktīvu. Ja notiek pārmaiņas vienā acs daļā, tās atspoguļojas arī pārējās. Piemēram, ja cilvēkam ir iekaisuši plakstiņi, pietiekamā daudzumā neveidojas asaru plēvītes lipīdu slānis, tāpēc rodas sausā acs. Ja lieto tikai mitrinošus pilienus sausajai acij un neārstē plakstiņu iekaisumu, uzlabojuma nebūs.

     

    Acs virsmas slimība (ocular surface desease – OSD) var būt simptomātiska un asimptomātiska. OSD iedala divās grupās: sausās acs sindroms un ar sausās acs sindromu nesaistīta OSD.

    Sausās acs sindroma gadījumā nepietiekamas mitrināšanas dēļ rodas pārmaiņas radzenē vai acs gļotādā.

    Šķir divus galvenos mehānismus:

    ·         samazināta asaru sekrēcija (hormonālas pārmaiņas, ar vecumu saistīta asaru sekrēcijas mazināšanās, ilgstoša medi­kamentu lietošana u.c.);

    ·         pastiprināta asaru iztvaikošana, ko izraisa reta acu mirkšķināšana, tāpēc neatjaunojas asaru plēvīte (darbs ar datoru, televīzijas skatīšanās, neiroloģiskas slimības).

    Pacientiem var būt dažādas sūdzības – diskomforts, acu sausums, redzes miglošanās, svešķermeņa sajūta acīs, nieze, periodiski redzes traucējumi.

    Acs virsmas slimības, kas nav saistītas ar sauso aci, iedala divās apakšgrupās: plakstiņu slimības un citas acs virsmas slimības.

    Plakstiņu slimības:

    ·         priekšējais blefarīts, kas izpaužas ar plakstiņu hiperēmiju, apgulsnēm ap skropstām, plakstiņu hipertrofiju;

    ·         mugurējais blefarīts – no Meiboma dziedzeru disfunkcijas līdz iekaisumam (meibomītam). Mugurējam blefarītam raksturīgi aizsprostoti, bloķēti vai iekaisuši Meiboma dziedzeri. Šie dziedzeri sekretē asaru plēvītes lipīdu slāni, kas novērš asaru iztvaikošanu.

    Citas slimības:

    ·         patoloģiska plakstiņu pozīcija – uz iekšu iegriezies plakstiņš (entropijs), uz āru iegriezies plakstiņš (ektropijs), nepareiza skropstu augšana (trihiāze) u.c.;

    ·         konjunktivīts pēc refraktīvas ķirurģijas (radzenes denervācijas dēļ mazinās asaru sekrēcija un acu mirkšķināšana);

    ·         alerģisks konjunktivīts;

    ·         toksisks konjunktivīts. To var izraisīt ne tikai acu pilienu aktīvā viela, bet bieži vien arī konservanti.

    Klīniskos pētījumos pierādīts, ka acs virsmas slimības plaši izplatītas glaukomas slimnieku vidū, īpaši ja viņi ilgstoši lieto medikamentus. Sūdzību un sausās acs simptomu biežums pieaug līdz ar pilienu daudzumu (1). Pierādīts, ka glaukomas slimniekiem mazinās asaru sekrēcija un palielinās asaru plēvītes nestabilitāte (2). Pilnībā šo pārmaiņu mehānisms nav skaidrs.

    Tā kā glaukoma ir hroniska slimība, kas neārstēta izraisa aklumu, pacientiem jācenšas piemeklēt medikamentu, kas ir ne tikai efektīvs, bet arī labi panesams. Iesakot pilienus sausās acs ārstēšanai, uzmanība jāpievērš ne tikai aktīvam komponentam, bet arī konservantam. Klīniski pierādīts, ka arī acu pilienu konservanti var izraisīt nevēlamas blaknes. To smagums korelē ar pilienu lietošanas biežumu un kopējo pilienu daudzumu dienā, koncentrāciju un mijiedarbību ar medikamentu (3).

    Pašreiz liela uzmanība tiek pievērsta konser­vantiem. Acu pilieniem konservantus galvenokārt pievieno, lai novērstu mikrobu augšanu. Konservantus nepievieno pilieniem vienreizējā devā. Vienreizējo devu pilienu galvenais trūkums ir augstā cena. Vecākiem cilvēkiem ar locītavu kaitēm un pasliktinātu redzi var būt grūtības iepilināt pilienus, jo vienreizējie konteineri ir nelieli (4).

    Konservanti ir detergenti (pārrauj baktēriju šūnu lipīdu membrānas, izraisot šūnu bojāeju) un oksidētāji (penetrē membrānā, mainot DNS, proteīnu un lipīdu komponentus baktēriju šūnās). Biežāk sastopamie konservanti un to galvenie darbības virzieni minēti 1. tabulā (5).

     

    1. tabula. Konservantu raksturojums

    Konservants

     

    Tips

     

    Priekšrocības

     

    Trūkumi

     

    Benzalkonija

    hlorīds (BAK)

    Detergents

     

    Laba pretmikrobu darbība, sarauj šūnu  membrānas. Penetrē priekšējā kamerā. Farmācijā tiek lietots ilgstoši

     

    Destruē radzenes epitēliju, izraisa konjunktīvas šūnu apoptozi, uzkrājas acs virsmā, izraisa asaru plēvītes nestabilitāti

     

    Polyquad

     

    Detergents

     

    Maz toksisks acs virsmai, salīdzinot ar BAK

     

    Mazina konjunktīvas kausveida šūnu blīvumu

     

    Chlorobutanol

     

    Detregents

     

    Toksiska darbība manifestējas ilgāk nekā BAK; neietekmē asaru plēvītes stabilitāti, stipri pretmikrobu darbība

     

    Izraisa keratītu un kairina acs virsmu; mazina radzenes šūnu mitozi, nestabils istabas temperatūrā

     

    Cetrimonium chloride

     

    Detergents

     

    Izcilas antiseptiskas īpašības

     

    Izraisa keratinizāciju un iekaisuma infiltrātus limbā

     

    Purite

     

    Oksidētājs

     

    Asarās pārvēršas hlorīda jonā, skābeklī

     

    Blaknes atkarīgas no aktīvā ingredienta

     

    GenAqua

     

    Oksidētājs

     

    Katalizējas ūdeņraža peroksīdā, ūdenī un skābeklī, mazāk toksisks nekā BAK

     

    Atsevišķos pētījumos konstatēta okulāra tolerance

     

    Edetate disodium

     

    Helātus veidojošs līdzeklis

     

    Inaktivē smago metālu sāļus

     

    Hroniskas blaknes

     

     

     

     

    Benzalkonija hlorīds (BAK) ir detergents ar plašu pretmikrobu darbību. Pirmo reizi tas tika sintezēts kā germicīds 1910. gadā un 1940. gadā kļuva populārs arī sadzīvē (sk. 2. tab.) (5).

    BAK ir visvairāk lietotais konservants acu pilienos (6), un tā koncentrācija glaukomas pilienos ir 0,004 – 0,02%. BAK darbojas ne tikai kā antibakteriāls detergents, bet arī potencē zāļu iekļūšanu priekšējā kamerā. BAK piemīt kumulatīva darbība, un toksiskā ietekme palielinās līdz ar zāļu lietošanas biežumu un daudzumu. Tas izraisa asaru plēvītes nestabilitāti un pastiprina sausās acs simptomus. BAK saturoši pilieni var radīt hronisku acs virsmas iekaisumu. Īpaši aktuāli tas ir glaukomas slimniekiem, kam bieži un regulāri jālieto acu pilieni. Ja glaukomas slimnieks lieto BAK saturošus pilienus un viņam tiek diagnosticēta sausā acs, toksiskā darbība tikai pastiprinās. Tādēļ, iesakot mākslīgās asaras, noteikti vajadzētu pievērst uzmanību to konservantiem. Ieteicami būtu BAK nesaturoši mitrinoši pilieni vai pilieni bez konservantiem.

     

    2. tabula. Benzalkonija hlorīdu saturošu līdzekļu grupas

     

    Skūšanās losjoni

    Kosmētika

    Deguna aerosoli

    Veļas detergenti

    Roku un sejas mazgājamie līdzekļi

    Higiēniskās salvetes

    Apdeguma un čūlu ārstēšana

    Veļas mīkstinātāji

    Dezodoranti

    Matu līdzekļi

    Spermicīda krēmi

     

     

     

     

    Polyquaternium-1 (Polyquad) ir detergenta tipa konservants. Tas sākumā tika izmantots kontaktlēcu šķīdumos, mākslīgo asaru līdzekļos. Tā kā tam ir lielāka molekulmasa nekā BAK, tas mazāk ietekmē asaru plēvītes stabilitāti un mazāk kaitē acs virsmai. Pašreiz pieejami arī glaukomas medikamenti ar Polyquad konservantu.

    Daudzi klīniskie pētījumi pierādījuši, ka, ilgstoši lietojot acu pilienus, tie maina acs virsmu, radot diskomfortu. Tādēļ praksē arvien biežāk tiek ordinēti BAK nesaturoši pilieni, īpaši ilgstošai lietošanai, jo tie ir labāk panesami un uzlabo pacientu līdzestību.

     

    Vēres

    1.         Pisella P. J., Pouliqued P., Baudoulin C. Preva­lence of ocular symptoms and signs with preserved and preservative free glaucoma medication. Br. J. Ophthalmol., 2002; 10: 1 – 75.

    2.         Herreras J. M., Pastor C., Calonge M., Asensio V. M. Ocular surface alteration after long-term treatment with an antiglaucomatous drug. Ophtalmology, 1992; 99: 1082 – 1088.

    3.         Fechtner R., Godfrey D., Budenz D. et al. Prevalence of ocular surface complains in patients with glaucoma using topical intaocular pressure-lowering medications. Cornea, 2010; 29 (6): 618 – 621.

    4.         Noecker R. Effects of common ophthalmic preservatives on ocular health. Adv. Ther., 2001; 18: 205 – 215.

    5.         Freeman P. D., Kahook M. Y. Preservatives in topical ophthalmic medications: historical and clinical perspectives. Expert Rev. Ophthalmol., 2009; 4 (1): 59 – 64.

    6.       Pisella P. J., Fillacier K., Elena P. P., Debbasch C., Baudouin C. Comparison of the effects of preserved and unpreserved formulations of timolol on the ocular surface os albinos rabbits. Ophthalmic. Res., 2009; 32: 3 – 8.

     


     ATPAKAĻ